Tag Archives: sirds

by

Papardes ziediņš

187904547

***

Tava sirds ir tik karsta,

Domas tik asas,

Ka tieši pajautāt prasījās:

Kur tādu sirdi tu ņēmi?

Tu manī raudzījies mēmi.

Varbūt no izbrīna,

Vai vērtēdams…

Tad atbildēji kaut ko

Par genofondu un to,

Ka praktizēt vajagot…

Es jau aizmirsu, ko…

Es jautāju vēlreiz:

No kurienes tevī Tas?

Ak Tas…

Tas ir ziediņš no kabatas.

Atrasts pirms gada

Saulgriežos, pusnaktī, mežā,

Vienatnē, skaidrā prātā tur ejot,

Reizēm kāds tādu redz ziedam

Neaprakstāmā spožumā,

Krāsu harmonijā.

Ja vari, tad noplūc

Un kabatā liec,

Atpakaļ neskatoties

Līdz mājai tiec.

Gaismu, kas tevī jau mīt,

Tas pārvērtīs ugunskurā

Slimības zudīs, Spēks ieplūdīs

Mīlestības vārtus plaši atdarīs

Pašā SirdsKausa dziļumā.

Klusumā, Klusumā, klusumā…

/Aija Štube/

***

by

Pasaulīte

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Rožu princesītei sava pasaulīte –

Saules apmirdzēta, sirdī sasildīta.

Saules gaismā viss kļūst īsts:

Maldu un sapņu ēnas izklīst,

Senas, aizmirstas rētas sadzīst.

Rozes vāzē nezin, ka lēnām novīst.

/Aija Štube/

***

by

Man patīk

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Man patīk tavi minējumi un piesardzība,

Lai gan tie liecina, ka saikne ir atkarība…

Visam savs tiekšanās un notikšanas laiks.

Pret tevi pagriezts saulrītu un ziedu vaigs.

*

Tu lasi ziņas no maijrozīšu lapām

Un citām ziedoņa dāvanām labām.

Ceriņi vāzē novīta, laimīte palika –

Dziļi apziņā, sirds kambarī ieslēgta.

/Aija Štube/

***

by

Vai zināt?

zodiakssvece-664x546

***

Vai zināt, kam cauri ir nācies iziet un atgriezties?

Vai zināt, ka Ceļš šis nav rozēm kaisīts?

Un pienāk brīdis, kad gribās atpakaļ pagriezties,

Lai redzētu, kas un ar ko šajā Ceļā ir saistīts.

*

Vai zināt, kur paša Likteņa Sakni var izrakt?

Vai zināt, cik asi ir dzelkšņi uz Ceļa?

Ir pienācis laiks ikkatram to visu reiz izprast,

Un tādēļ nav “jāmazgā citu netīrā veļa”.

*

Vai zināt, ko Brīvībā Brīvie dara?

Vai zināt, kur visuma sākums un gals?

Ir cilvēkam jāizprot zināšanu vara,

Tad nemocīs Sirdi ne kaislību kvēle, ne sals!

/Aija Štube/

***

by

Nestāvi priekšā

Nestāvi priekšā!

***

Nestāvi priekšā manai aizai!

Redzu, ne tilta, ne virves tur nav.

Domās jau esmu pāri šai plaisai –

Ar to arī pietika – saprast, ka nav

Cilvēku sacelto šķēršļu.

Es neredzu tos, jo eju pa savu –

Neviena vēl neietu pļavu,

Un nevelku līdzi sev lieku kravu

Ar sakrātām viedo zināšanām.

Visam savs laiks – nu ir laiks visu atstāt,

Lai brīvs ir saprāts, domas un sirds.

Un skat’ Tavu brīnumu – brīvi ejot,

Saule daudz spožāk un siltāk man mirdz!

/Aija Štube/

***

by

Bezgalīga daudzveidība

Bezgalīga daudzveidība

***
Sirds mana liesmo
Gars mans redz
To bālgano gaismu,
Kas pasauli sedz.
*
Prāts mans melo,
Dvēsele kliedz,
Kad pelēkā migla
Brīvi redzēt liedz.
*
Sarkana saule,
Zilgana nakts,
Skan mūzika klusa
Kā reāls fakts.
*
Pasaule virmo
Gluži kā sapnī,
Lidoju Mūžības
Krāsu aplī.
*
Mūzikas skaņas
Manu garu sveic,
Laiku un Telpu
Bezgalība veic.
*
Tālas domas atlidoja,
Mūs ar Laiku savienoja – 
Skrienot tālēs pazudām
Noslēpumu atradām.
/Aija Štube/1985/

***

by

Sapņojums

Sapņojums

***

Vai sastapšu es Tevi sapnī savā,
Kad ēnu labirintos apniks vienai klīst?
Vai varbūt tikšu ievilkta es sapnī Tavā,
Kur violetas saules staros smieklu lietus līst?

Bet varbūt pacelsimies pāri mūsu laikiem,
Kur viltus vērtībām par dārgumiem liek saukties?
Un pārpasaules klusā lapenītē,
Spēsim Sirdij rotaļā ar Sirdi ļauties?
/Aija Štube/

***

by

Sirdī

Sirdī

***

Bija, pazuda ļaunais, naidīgais –
Atskrēja, sagrāva, iznīcināja
Krustu ceļus – baltus, pelēkus.
Vai par daudz, vai par maz?

*

Gan jau atkal aizmirsīsies,
Gan jau nepiepildīsies,
Tikai kādu nakti pamodīsies
Nedzēstās slāpes..

*

Bet patreiz, kā arvien
Bezdibeņi vilina –
Noreibinoši, atdzīvinoši
Sirdī sitas debess pulss. /1985/

/Aija Štube/

***