Bezgalīga daudzveidība

Bezgalīga daudzveidība

***
Sirds mana liesmo
Gars mans redz
To bālgano gaismu,
Kas pasauli sedz.
*
Prāts mans melo,
Dvēsele kliedz,
Kad pelēkā migla
Brīvi redzēt liedz.
*
Sarkana saule,
Zilgana nakts,
Skan mūzika klusa
Kā reāls fakts.
*
Pasaule virmo
Gluži kā sapnī,
Lidoju Mūžības
Krāsu aplī.
*
Mūzikas skaņas
Manu garu sveic,
Laiku un Telpu
Bezgalība veic.
*
Tālas domas atlidoja,
Mūs ar Laiku savienoja – 
Skrienot tālēs pazudām
Noslēpumu atradām.
/Aija Štube/1985/

***

Advertisements

Sirds

Sirds
***
Varbūt tu jūti un dzirdi,
Kā zibens izskrien caur sirdi?
Varbūt tā vēl ir šeit un dzīva,
Vai pacelties gatava – no ikdienas brīva?
*
Varbūt es velti cenšos paturēt
To, kam jāiet, to nevajag atturēt
Ne no bezdibeņu vilinājuma,
Ne saldo ilūziju valdzinājuma.
*
Tam mierīgi jāiziet cauri
Pat, ja finišā negaida lauri,
Bet arī skrambas un rētas
Ir tavas pieredzes vērtas.
*
Lai tie, kas vēl ikdienā – melš,
Tev priekšā ir bezgalīgs ceļš,
Jo tagad tev jauna Sirds,
Un tiem, kuri Redz, tā mirdz!
/Aija Štube/
***

Vabūt…

Image

Kā tu vari zināt,
Kādi ir mani rīti?
Kādus smagumus cilāt
Kur atpūsties brīdi?

Varbūt es redzu gaismu
Vistumšākajā logā.
Varbūt es dzirdu dziesmu
Visdrūmākajā klusumā…

Varbūt man jūsu prieki
Kā sērīgi kapu zvani…
Varbūt tie, kas jums lieki
Ir labākie draugi mani…

Skaties savā dvēselē
Kamēr noreibs galva.
No tās dzelmes dziļumiem,
No tās bezgalības…
/Aija Štube/