Likteņa trauslie ziedi…

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

 

 

 

 

 

 

 

 

Neliels jampadracis un mans dzejas kopkrājumiņš – izdots un saņemts!

***

Likteņa trauslie ziedi…

Izvēlētās pieredzes cena – 

Neliels jampadracis

Un atkal viss kātrībā.

*

Kas bija, tam bija jābūt,

Jo pagātni neatgūt.

Ja tā būtu bijusi cita,

Cits būtu arī stāsts.

*

Tā tikai epizode

No dzīves, kas turpinās.

Un daudzšķautņaini rādās

Tie tēli, kam sekojam pēdās

Gan bēdās, gan priekā, gan mierā – 

Tik dziļā kā Mūžība.

/Aija Štube/

***

Advertisements

Vārti

Image

***

Karstums karsē vēsos prātus –

Karstajiem – viss ierastāk.

Ļaudis maršē, meklē Vārtus,

Jautājot – ko iesakāt?

*

Vai jūs ziniet, kur tos meklēt,

Ja jums CeļaZīmju nav?

Bet varbūt ar labām sekmēm

Sen tos sasnieguši jau?

*

Nu tad atļaujiet man vaicāt:

Kādēļ sirdīs aukstums tāds?

Vai jūs īsto ceļu veicāt –

Varbūt maldinājis kāds?

*

Saule – karsta, polos – auksts,

Bet pa vidu mājīgs siltums

Aicinošs un uzrunājošs,

Starojošs no dzīvas Sirds.

/Aija Štube/

***

Es izdzēru ziedu rasu

Image

***

Uguns burti, melna nakts.

Kas bij burtu rakstītājs?

Ne tas mags, ne tas burvis,

Tas bij Vārdu zinātājs.

*

Es izdzēru ziedu rasu

Saullēktā skatoties.

Tā es tavu dzīvi lasu

Starp rindām veroties.

*

Smagi, smagi ceriņzari

Samirkuši lietavās.

Vai nav smagi dzīvi nest

Div’ mazās riekšavās?

*

Es atradu zelta birzi

Sudrabā staigājot.

Zelta zaru skaras šķirsi

Sidrabiņu atrodot.

*

Ārā mitri, ārā auksti –

Nāc manā istabā.

Ienākot necilā

Vakardienas kankariņus.

*

Šodien mirsi, rīt piedzimsi

Jauna, brīva, laimīga.

Kam būs žēl, tie runās:

Tu pie visa vainīga! 🙂

*

Man palika garlaicīgi

Zinātniekus klausoties.

Klausījos, ko stāstīja

Ābeļziedu pumpuriņi.

*

/Aija Štube,13.05.14./

***

Vienkārši…

Image

***

Ne slikta, ne laba

Tāda ir standatrtcilvēka jūtu daba…

Vienkārši galva sāp no asiem vārdiem,

Vienkārši zeme līgojas no tālu šāvienu dārdiem,

Krūškurvī zombēta žurka grauž,

Matos savādi zirnekļi tīmekļus auž,

Kāds kādam, kāda vārdā kaulus lauž…

Un kādam tā dzīvojas –

Ne labi, ne slikti – terminu nav,

Tāpēc tos nemeklēšu –

Neraudāšu – paklusēšu…

*

Sāls ūdens

No manām acīm

Plūst uz sālsūdens

Rezervuāriem,

Un kādreiz es saucu

Acis par vārtiem

Pa kuriem saplūdīs šie ūdeņi

Asaru jūrās.

Jo sāļākas asaras, jo labāk –

Nāves jūrā nenoslīkt…

/Aija Štube 12.05.14./

***