Sirds un bezCerība

***

Tava pils ir sagrauta.

Starp drupām stāvi

BezCerībai blakus,

Un viņa tev saka:

Es mīlu tevi!

Tu pieķeries vārdiem,

Notici un dari, ko liek

Pat nezinot, kāpēc…

Tu uzdod jautājumus,

Uz kuriem viņa

Nekad neatbild

Patiesību.

Viņa viltīgi maina

Savu izskatu

Un runas veidu.

Reizēm tev šķiet,

Ka tu vari viņai ticēt

Un pat iemīlēt…

Bet viņa atkal atstāj tevi

Starp tavām drupām

Un iznīcina tavus

Mēģinājumus atjaunot

To, kas bija labs.

 

Apstājies, apmātā, Sirds! –

Tu lieliski vari iztikt bez viņas!

Un BEZcerība pazūd.

Paliek Cerība,

Kas Ceļu tev parāda

Pie Mīlestības,

Kura jaunu pili tev ceļ

Un nekad neko nesagrauj!

/Aija Štube/

***

Advertisements

Tikai tad

***

Tu nezināji, ka dzīvot nozīmē mīlēt.
Neviens tev to nebija iemācījis,
Bet iemācīt to nemaz nevar.
Šī smalkā vibrācija ir jāuztver
Un jāretranslē pasaulē.
Savējie uztvers un sapratīs
Un līgumu neparakstīs…
Jo viss, kas tavs – ir arī mans
Un manējais tāpat.
Bet tikai tad, ja tu mīli.
Tikai tad, ja es mīlu…
/A.Š./

***