Viss tas pats!

Lapchine Georgi Alexandrovich

***

Simtiem krāsas

Ņirb gar acīm,

Prieka smaids

Tev sejā mirdz.

Ieskatoties

Sirdī savā –

Tur ir

Viss tas pats!

/Aija Štube/

***

Advertisements

Es mīlu tevi…

12150_712362728794924_1463721835_n

***

Es mīlu tevi un atvados,

Jo tāds ir laika lēmums.

To uztver arī gājputni,

Kam citur aicinājums.

Es mīlu tevi, Dzimtene!

Varbūt par skaļu teikts?

Bet kādēļ lieki kautrēties,

Ja tā ir patiesība?

Uz sārtas lapas vēstule,

Ko gadalaiki raksta.

Un rudenim tas izdodas

Viskrāsaināk un košāk.

Es mīlu tevi- tu jau zini,

Bet priekšā barjera

Un zemes gadi.

Kādēļ tik svarīgi

Uz Zemes tas,

Es tiešām nesaprotu.

Bet kamēr mīlam,

Viss ir skaists,

Un to mums nevar atņemt

Ne misija, ne uzdevums,

Ne priekšā stāvošais.

Skan burvju vārdiņi

Kā sidrabzvaniņi:

Es mīlu tevi”.

Es atbildu tāpat,

Un dzīve rit uz priekšu –

Tik viegli, nepiespiesti,

Bat katram savā

Enerģijas telpā,

Viens otra elpā

Tumši gaišajā,

Un tas ir skaisti,

Tas nespēs zust nekad.

Es vienkārši mīlu tevi.

Un tu tāpat…

/Aija Štube/

***

Rudens sākums

Rudens sākums..

***

Šodien ir rudens sākums.

Nekādas atvasaras, nekā,

Bet ir dārza veltes uz galda,

Un ir jaunas krāsas dabas paletē.

*

Es nevēlos lidot gājputniem līdzi –

Man labi tepat, kur notiek rudens.

Atkal kāds ar pasaules galu draud –

Laikam bērnības trauma…

*

Šodien ir rudens sākums.

Tomēr tas nav salts.

Ja dabā viss notiks pakāpeniski,

Vēlāk apkārt būs balts.

*

Kas ir Patiesība?

Mēdz jautāt cilvēki.

Izslēdz datoru, izej ārā –

Patiesība ir tur!

/Aija Štube/

***

Bonusi

Bonusi

***

Nekas nepaliek bez sekām,

Pat, ja eju pēc bekām.

Laika likumiem tu seko,

Pat, ja nedari neko.

*

Es tavus vārdus gaidu:

Stundu, dienu, mēnesi…

Tu mani vienkārši aizmirsi,

Vai arī es tevi baidu…

*

Dzīve nav domāta bēdām,

Tad kādēļ to ir tik daudz?

Varbūt mēs bonusus pelnām,

Kurus izlietosim pēc tam?!

/Aija Štube/

***

Pārvērtības

282975_4064428886093_2104824912_n

***

Nāc un nogalini mani maigi,

Jo bez tevis nevarēšu tik un tā.

Agresijas impulsus neraidi.

Sadegs liekais krematorijā,

Sadegs arī svarīgais…

Es piedāvāju tev variantus.

Tev tie nepatika.

Tu aiztraucies, saucot vārdus negantus,

Jo tikai tāda dzīve tev patika.

Es paliku un gaidīju pārmaiņas.

Manas acis kļuva sapņainas,

Un, kad tu atgriezies, tas nebiji tu.

Tu biji pārvērties – es to sapratu.

Nezinu, kas tevi bija mainījis,

Un vai gan nav vienalga?

Tu nekad vēl nebiji tā smaidījis;

Tu esot mani tik ilgi gaidījis…

Un, izrādās, pārvērtusies biju es,

Tādēļ savādāks kļuvis biji tu.

Mēs tagad esam divas dvēseles,

Kuras dzīvo tā, lai tumsa tās neskartu.

/Aija Štube/

***

Dēmoni un cilvēki

1045235_317934188341466_357026253_n

***

Savās ellēs dēmoni mīt

Jo ļaudis allaž grib projām tos dzīt,

Bet dēmoni pieņem eņģeļu skatu

Un smejas par cilvēku neprāta faktu.

*

Tie pārvēršas katru reizi par citu

Gaismas eņģeli, kam ļaudis tic,

Un vajag lielu paškritiku,

Kas nepieņem to, kad ierodas cits.

*

Dēmoni evolūciju grauj,

Cilvēkiem muļķības iedvešot.

Tad labāk, lai velns viņus rauj,

Iedomu pilis sagraujot!

/Aija Štube/

***