***
Simtiem krāsas
Ņirb gar acīm,
Prieka smaids
Tev sejā mirdz.
Ieskatoties
Sirdī savā –
Tur ir
Viss tas pats!
/Aija Štube/
***
Monthly Archives: septembris 2015
Es mīlu tevi…
***
Es mīlu tevi un atvados,
Jo tāds ir laika lēmums.
To uztver arī gājputni,
Kam citur aicinājums.
Es mīlu tevi, Dzimtene!
Varbūt par skaļu teikts?
Bet kādēļ lieki kautrēties,
Ja tā ir patiesība?
Uz sārtas lapas vēstule,
Ko gadalaiki raksta.
Un rudenim tas izdodas
Viskrāsaināk un košāk.
Es mīlu tevi- tu jau zini,
Bet priekšā barjera
Un zemes gadi.
Kādēļ tik svarīgi
Uz Zemes tas,
Es tiešām nesaprotu.
Bet kamēr mīlam,
Viss ir skaists,
Un to mums nevar atņemt
Ne misija, ne uzdevums,
Ne priekšā stāvošais.
Skan burvju vārdiņi
Kā sidrabzvaniņi:
“Es mīlu tevi”.
Es atbildu tāpat,
Un dzīve rit uz priekšu –
Tik viegli, nepiespiesti,
Bat katram savā
Enerģijas telpā,
Viens otra elpā
Tumši gaišajā,
Un tas ir skaisti,
Tas nespēs zust nekad.
Es vienkārši mīlu tevi.
Un tu tāpat…
/Aija Štube/
***
Rudens sākums
***
Šodien ir rudens sākums.
Nekādas atvasaras, nekā,
Bet ir dārza veltes uz galda,
Un ir jaunas krāsas dabas paletē.
*
Es nevēlos lidot gājputniem līdzi –
Man labi tepat, kur notiek rudens.
Atkal kāds ar pasaules galu draud –
Laikam bērnības trauma…
*
Šodien ir rudens sākums.
Tomēr tas nav salts.
Ja dabā viss notiks pakāpeniski,
Vēlāk apkārt būs balts.
*
Kas ir Patiesība?
Mēdz jautāt cilvēki.
Izslēdz datoru, izej ārā –
Patiesība ir tur!
/Aija Štube/
***
Bonusi
***
Nekas nepaliek bez sekām,
Pat, ja eju pēc bekām.
Laika likumiem tu seko,
Pat, ja nedari neko.
*
Es tavus vārdus gaidu:
Stundu, dienu, mēnesi…
Tu mani vienkārši aizmirsi,
Vai arī es tevi baidu…
*
Dzīve nav domāta bēdām,
Tad kādēļ to ir tik daudz?
Varbūt mēs bonusus pelnām,
Kurus izlietosim pēc tam?!
/Aija Štube/
***
Mūsu pasakā
***
Neviens cits to neizdarīs –
Tikai tu.
Tu jau zini, ko un kā,
Jo mēs satikāmies
Mūsu pasakā…
/A.Š/
***
Pārvērtības
***
Nāc un nogalini mani maigi,
Jo bez tevis nevarēšu tik un tā.
Agresijas impulsus neraidi.
Sadegs liekais krematorijā,
Sadegs arī svarīgais…
Es piedāvāju tev variantus.
Tev tie nepatika.
Tu aiztraucies, saucot vārdus negantus,
Jo tikai tāda dzīve tev patika.
Es paliku un gaidīju pārmaiņas.
Manas acis kļuva sapņainas,
Un, kad tu atgriezies, tas nebiji tu.
Tu biji pārvērties – es to sapratu.
Nezinu, kas tevi bija mainījis,
Un vai gan nav vienalga?
Tu nekad vēl nebiji tā smaidījis;
Tu esot mani tik ilgi gaidījis…
Un, izrādās, pārvērtusies biju es,
Tādēļ savādāks kļuvis biji tu.
Mēs tagad esam divas dvēseles,
Kuras dzīvo tā, lai tumsa tās neskartu.
/Aija Štube/
***
Dēmoni un cilvēki
***
Savās ellēs dēmoni mīt
Jo ļaudis allaž grib projām tos dzīt,
Bet dēmoni pieņem eņģeļu skatu
Un smejas par cilvēku neprāta faktu.
*
Tie pārvēršas katru reizi par citu
Gaismas eņģeli, kam ļaudis tic,
Un vajag lielu paškritiku,
Kas nepieņem to, kad ierodas cits.
*
Dēmoni evolūciju grauj,
Cilvēkiem muļķības iedvešot.
Tad labāk, lai velns viņus rauj,
Iedomu pilis sagraujot!
/Aija Štube/
***
Tavs Ceļš
***
Tiecoties Mūžībā,
Pazūd senie mošķi,
Pazūd pagātne.
Esi tikai tu
Un tavs Ceļš.
/A.Š./
***
Eņģeļi un cilvēki
***
Aizlauztiem spārniem
Eņģeļi lidot mēģina.
Salauztām sirdīm
Cilvēki dzīvo
Un ilgojas pēc spārniem,
Lai aizlidotu tur,
Kur nesāpina nekas.
Eņģeļiem spārni
Pa zemi velkas,
Uzsūcot šīs zemes dubļus,
Kļūst netīri un smagi.
Un neviens vairs viņus
Nenosauc par eņģeļiem…
Cilvēki un eņģeļi
Ilgojas pēc rītdienas gaismas.
Nekas nenāk tāpat “no gaisa” –
Debesīs ir radusies plaisa…
/Aija Štube/
***
Notis šiem vārdiem:
1.septembris
***
Diena lietainā
Ziedu pušķīšiem dekorētā.
Tik daudz prieka, cerību,
Mazliet vilšanos
Un jaunu tikšanos.
Dienā lietainā
Sidraba zvaniņi skan,
Aicinot apgūt zinības
Arī tev un man.
Un tas nekas,
Ka skolas laiki garām –
Pilnveidošanās ir tā,
Ko visu mūžu darām!
/Aija Štube/
***
rudraija 