Spārni

***

Vakar kārtējo reizi zaudēju spārnus, kuri bija sākuši augt.
Nevajag draudēt, nevajag ārstus saukt.
Vienkārši pavasarim pēkšņi trūkst dzīvīgā zaļuma
Un taviem vārdiem patiesu jūtu skaistuma…
/Aija Štube/

***

 

 

Advertisements

Runā

***

Kam apslēpta seja?
Vai Doriana Greja?
Neprāta kaislību dejā,
Perversas mīlas dzejā!
*
Es – esot gaišā feja!
Spogulī svešādi smejas!
Tumša kā bezdibens – ezera leja.
Nesakiet, ka tā ir bezizeja!
*
“Tik klasiski ka apnicis” –
Teic diženas dāmas kapracis.
Arī tautai tas slogs ir apnicis,
Runā, kāds bisi nopircis…
/Aija Štube/

Cik ilgi

***
Brīvākā brīdī, mans draugs –
Apciemo mani peklē!
Neceri, ka tur rozes augs.
Tu pat aizmirsīsi, ko meklē…
*
Tu domā, ka zini, bet maldies
Pa savas apziņas labirintiem,
Un saki man lielu: paldies!
Ka neatklāju tev visu par tiem…
*
Man sāp tava karstā sirds!
Kā spītīga ogle tā nedziest
Un peklē kā zvaigzne mirdz,
Cik ilgi man nāksies to ciest?
/Aija Štube/
***