Sirds un bezCerība

***

Tava pils ir sagrauta.

Starp drupām stāvi

BezCerībai blakus,

Un viņa tev saka:

Es mīlu tevi!

Tu pieķeries vārdiem,

Notici un dari, ko liek

Pat nezinot, kāpēc…

Tu uzdod jautājumus,

Uz kuriem viņa

Nekad neatbild

Patiesību.

Viņa viltīgi maina

Savu izskatu

Un runas veidu.

Reizēm tev šķiet,

Ka tu vari viņai ticēt

Un pat iemīlēt…

Bet viņa atkal atstāj tevi

Starp tavām drupām

Un iznīcina tavus

Mēģinājumus atjaunot

To, kas bija labs.

 

Apstājies, apmātā, Sirds! –

Tu lieliski vari iztikt bez viņas!

Un BEZcerība pazūd.

Paliek Cerība,

Kas Ceļu tev parāda

Pie Mīlestības,

Kura jaunu pili tev ceļ

Un nekad neko nesagrauj!

/Aija Štube/

***

Advertisements

Sāpju karuselis

***

Tas sāpju karuselis atkal riņķot sācis.
Tev zināms tas – no puses tās tu nācis!
Neticu, ka klusēšana speciāla,
No zemes atbalss naktī reizēm nāk – tā pārāk tāla.
*
Bet rožu pušķi paliek nenopirkti.
Tas liecina vien to, ka tev tik slikti?
Varbūt nojaušu, bet tie varbūt ir maldi
Un dusi mūža miegā tu pavisam saldi…
*
Pēdējā cerība, vienīgā – tā nevarēju būt,
Tad par to, kas neesmu man nāktos kļūt.
Zinu, to vismazāk gribētu mēs abi.
Mēs tikai gribējām, lai abiem būtu labi!
*
Var jau būt, ka laidi mani “brīvē”…
Tad iešu – nekas vairs mani nesaista šai dzīvē.
Apkārt ledains taisnīgums un refleksijas –
Nav pieņemts rādīt savas emocijas.
*
Tu domāji – šai pasaulei nav jēgas,
Bet tai, kas priekšā, arī varbūt nav…
Ir vārdu spaiņi tie, ar kuriem apmānītos aplej
Ar jēgas šķietamību tie, kam pašiem tādas nav.
/Aija Štube/
***

 

Spoguļi

***

Skatos tavās acīs kā spoguļos,
Migla pretī nāk un tajās drīz iesoļos.
***
Jau daudzus gadus tu pārtiec no citu dotas informācijas.
Ir laiks to apļošanu beigt, jo no zināšanu krājumiem viedums neveidojas.
***
Ir pretrunīga tava zināšana – tā vairāk ir nojaušana.
Tev tīk spēlēties ar politiku? Viedai būtībai tā spēle izpaliktu
Un rastos laiks, lai savu dzīvi mīlestībā izdzīvotu.
***
Vēl brīdi uzkavēšos un tālāk došos
Dzīvi – pelēcīti – ietērpt toņos košos.

 

/Aija Štube/

Motivācija

10336647_498966853569922_1203031947594792335_n***

Pretī atvērti vārti,

Priekšā slieksnis

Everesta augstumā…

Skatos tālumā,

Ir jāizvēlas – kalnā kāpt

Vai jāmeklē citi vārti

Ar zemākiem sliekšņiem,

Varbūt pavisam bez tiem –

Vārti, kas patīk visiem

Dzīves nesaudzētiem.

Ja doma spētu pacelt kalnā,

Ja griba spētu kalnus gāzt…

Bet paga, paga,

Vai man vienai

Jāgrib un jādomā?

Nezinu, kas atrodams

Aiz augstā kalna tā…

Ja tur esi Tu, es pāri tikšu,

Un tad jau vienalga

Oāze tur vai tuksnesis –

Domas spēks būs pāri pārnesis,

Kur mūžam netiktu,

Jo motivācija esi Tu!

/Aija Štube/

***