Atvasara

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Atvasara rotaļājas uz balkona mana – 

Viss vēl zaļo, zied, dūc kamenes kontrabasā,

Rīta saule silda un rudens tuvumu nepamana – 

Tas lēnām nāk, tinoties rīta miglā un bradājot rasā.

*

Ielas kaķi izbauda rīta saules starus.

Tie nedomā par rītdienas salu un iespējamo badu…

Pīlādži krāšņi un smagi liec savus zarus,

Māj vasarai ardievas: gaidiet to nākamo gadu!

*

Ir brīvdiena šī – vienkārši brīva diena.

Ar ko to piepildīt – paliek tas mūsu ziņā.

Kā migla lai pazūd skumju un rūpju siena.

Saule, jūra, ziedošas pļavas paliks atmiņā.

/Aija Štube/

***

Advertisements

Par grāmatām un vērtībām…

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Papīra grāmatas aizņemot vietas par daudz,

Modernos dzīvokļos tādas skatīt nav lemts.

Minimālisms ir topā: gulta, galds, TV un portatīvs dators,

Apkārt stilīgs tukšums un stūrī foto statīvs,

Lai pašbildes fiksētu, portālos liktu un refleksētu,

Un visu, kas virtuāls, apziņā piefiksētu.

Tas neaizņem vietas nemaz – tā saka gudri prāti,

Kas nejūt smaržu ziediem un neredz jēgu tiem.

Lai netā šie virtuāļi slavē web-brīvību,

Es ņemu rokās grāmatu un jūtu tur dzīvību!

/Aija Štube/

***

Grāmatas, ko kādreiz lasīju,

Bibliotekārei vienmēr prasīju,

Vēlāk pati šādu darbu strādāju

/Un par lasītāju vēlmēm gādāju.

/A.Š./

***

Grāmatās man vairāk Draugu īstu,

Nekā dzīvē īstu Cilvēku… /A.Š./

***

Šī ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas jeb «Gaismas pils» oficiālā atklāšanas nedēļa, ar kulmināciju šodien. Dažas manas domas par grāmatu tēmu.

Inteliģentā…

Inteliģentā...

***

Ar tirgus sievu izlēcieniem

Tu staigā pa dzīves taku,

Tu tusē tikai ar inteliģentiem,

Kas valkā Armani fraku.

*

Tu visā meklē izdevīgumu,

Kaut pati – tukša muca.

Un to tu sauc par saprātīgumu –

Izlikties dārga caca.

*

Tev pareizi – solīt un nepildīt,

Liekuļot, melot un zagt,

Kabatā pigu rādīt

Uz tiem, kurus ērti ir slaukt.

*

To darot, tu citiem māci,

Kur pareizi komatus likt,

Vai derīgi citēt Lāci

Un kur ar godu var tikt.

*

Pašai tev sava maska

Ar seju saauga sen.

Uzskati kā no vaska,

Vērtības – panikā dzen.

*

Ikviens, kam ir sirdsapziņa

Jūt konkrētu robežu: Stāt!

To izsmej, jo kabatiņa

Tev skaļi brēc: Naudu vaig krāt!

*

Reiz teici, ka cilvēkus pārbauda

Ar slavu, varu un naudu,

Bet alki, lai tevi tās noglauda

Un pārdevies par šo baudu.

*

Kad saprati – godīgums zaudē

Un taisnībai allaž būs slāpt,

Tu nolēmi: lai mani saudzē –

Vieglāk pār līķiem man kāpt!

*

Tu apraki sirdsapziņu,

Kad juti, ka tā tevi grauž

Un devies uz to sētiņu,

Kur divkoši tīklus sev auž…

*

Tirgū par taviem gājieniem

Atbildēt nāktos tūlīt –

Tur nenoslēptos aiz mājieniem:

Par to es runāšu rīt!

*

Ar zilu aci, bez zobiem

Pēc taisnības varētu brēkt,

Un varbūt sākt domāt par robiem,

Ko prāts no citiem liek slēpt.

/Aija Štube/

***

Vasaras šūpolēs

Vasaras šūpolēs..

 

 

 

 

 

 

 

 

 ***

Es vasaras šūpolēs kāpju
Un lidoju debesīs –
Daudz neremdētu sāpju
Tās vējos izkaisīs.
*
Augšā un lejā – kā dzīvē,
Kā svārsts – tik draudīgs un ass,
Bet dvēselīte grib brīvē,
To nebiedē lēciens tik krass.
*
Jau šūpoles svārstīties rimst,
Jo vasarai vairāk nav jaudas,
Un vēlmes krēslā jau grimst,
Kur citādas dzīves baudas.
*
No vasaras ārā es kāpju,
Kad šūpoles apstājās;
Nav sirdī nekādu sāpju,
Ar mieru viss pārklājās.
/Aija Štube/
***