***
Tu izmisīgi zvani uz telefonu,
kurš vienmēr ir ieslēgts
un vienmēr automātiski atbild:
adresāts nav sasniedzams,
mēģiniet piezvanīt vēlāk…
*
Tu mokies drūmās nojausmās,
minējumos un savas fantāzijas tēlos,
kuri tev rāda ainas
ar katastrofām, slimnīcām un morgiem.
Tu mēģini piezvanīt vēlāk…
*
Tu mēģini dzīvot ar visu to, ko zini
pēc likumiem, kurus neviens nav rakstījis,
bet visi cenšas izpildīt –
mākslīgi smaidīt un nedomāt
par to, kas notiek patiesībā.
Tu mēģināsi piezvanīt vēlāk…
*
Arī tad, kad pilsēta būs drupās,
zem kurām gulēs cilvēku ķermeņi
ar planšetēm un viedtālruņiem līdzās,
kad pārstās darboties Cilvēku likumi,
un savu “brīvību” slavēs marodieri,
tu izdzīvosi un mēģināsi piezvanīt vēlāk…
/Aija Štube/
***
rudraija 