Šodien ir ārā neejamā diena.
Lai tie, kam jāiet, iet
Dzīves jēgu vai maldus meklēt.
Manas durvis šodien ir ciet.
•.ƸӜƷ•
Šodien ir ārā neejamā diena.
Sēdēšu gultā zem segas.
Skatīšos senas filmas –
Tātad nedarīšu neko!
•.ƸӜƷ•
Šodien ir ārā neejamā diena.
Kad nedarīšana izsmels sevi
Un lietus būs pārstājis līt,
Varbūt es atvēršu durvis
Un teikšu visiem: “Labrīt!”
/Aija Štube/
Noķēra zelta zivtiņa vecīti un teica viņam cilvēka balsī tādus vārdus: “Līdz tam laikam, vecīt, kamēr tev būs vēlēšanās, es tās visas izpildīšu, bet tiklīdz tev vēlēšanos vairāk nebūs, es tevi atbrīvošu un tu kļūsi Brīvs!”
>(-’๏_๏’-)<
Jebkāda nopietna attieksme pret jebko,
ƸӜƷ•*”˜˜”*•.ƸӜƷ•*”˜˜”*•.ƸӜƷ•*”˜˜”*•.ƸӜƷ
Rudens pirmā diena
Pildīta ar gaismu
Un mazliet ar skumjām
Pirmo kļavlapu sārts
Kā ironisks sveiciens
No vasaras,
Kura aizejot
Sadedzina aiz sevis
Visus ziedu tiltus.
/Aija Štube/
ƸӜƷ•*”˜˜”*•.ƸӜƷ•*”˜˜”*•.ƸӜƷ•*”˜˜”*•.ƸӜƷ
Skan sena melodija
Man atmiņā tava seja…
Šī ir dāmu deja –
Ejam!
*
Es nedomāju par sekām.
Ļaujos vienreizības mirklim aklam.
Smieklu šautras kā bultas
Ielido sirdī tavā.
*
Mēs krītam atvarā
Nu jau katrs savā
Laika varā
Līdz dzelme mūs
Savienos Mūžībā
Vai šķirs.
/Aija Štube/
Nereti krīžu situācijās dzirdēti vārdi: kaut kas ir jādara. Lai gan patiesībā būtu jābeidz darīt “kaut ko”,bet ļoti precīzas lietas. Kādas? To iespējams saprast tikai no jaunas,”gudrākas”perspektīvas.
Atkal un atkal esam spiesti atdurties pret neatceļamo atziņu:pasauli nemaina skaistas idejas,likumi vai uzkliedzieni no malas. Pasauli maina pārmainīti cilvēki.
Mēs ilgstoši esam dzīvojuši seklās virspuses pasaulē. Tomēr pat vissakoptākā virspuse sāk zaudēt savu jēgu bez dziļumiem. Cilvēkam ir nepieciešams atkal atklāt savus dziļumus,sastapties ar sevi,kas ir pats lielākais cilvēka dzīves izaicinājums. Sevis atklāšana karam japaveic savā vietā.
Masveidīga cilvēku došanās tuksnesī sākās 3.-4.gs.Ēģiptē. Cilvēki caur tuksnesi mēģināja beidzot “nonākt paši pie sevis”. Lai piedzīvotu to,ko Gēte aprakstījis vārdos: “Tikai tad,kad es pa īstam esmu viens,es neesmu viens.” Savādi,ka pasaulei to mācīja saprast antīkais analfabēts – Antonijs.
Mums,protams,nav fiziski jādodas tuksnesī. Tomēr nepieciešamība dzīvi ieraudzīt no jauna sktupunkta – ir absolūti,ekstrēmi nepieciešama. Acu un galvas attīrīšana no klišejām,ilūzijām un egoisma.
Mums nepieciešamas radikālas pārmaiņas! Tās ved pie pagrieziena,ko dažādas tradīcijas apzīmē atšķirīgos vārdos – pamošanās,otrā piedzimšana,atgriešanās,satori,apgasmība.
Kad Jēzus runā par baļķi acī,viņš atgādina,ka katra “normāla” cilvēka redzeslauks ir piesārņots ar lielākiem vai mazākiem svešķermeņiem. Savukārt,ja tu neredzi pasauli tādu,kāda tā ir,un pieņem par “normālu” savu ierobežoto uztveri,tu nemitīgi citiem un sev darīsi pāri. Tāpēc – aizliegt sevi (savu ego),citiem vārdiem,”mirt un augšāmcelties”,nereti ir vienīgā izeja no strupceļa.
Lai šodien to uzdrīkstētos īstenot,ir jābūt “mazliet trakam”,vai ne? Jā,jāuzdrīkstas iziet no parastās dzīves…lai tajā atgrieztos varbūt mazliet gudrāks.
/Juris Rubenis/
Interesanti,ka pasaule nepieņem no tuksneša atgriezušos pārmainītos cilvēkus un bieži vien vienīgā izeja viņiem ir atgriezties savā tuksnesī…
Pēc Austrumu mistiskās tradīcijas fiziskā pasaule ir ilūzija un mūsu Ego nogalina Patiesību.
Savukārt Rietumu mistiskās tradīcijas mērķis ir neizvairīties no Ego,bet pilnveidot to,lai tas nonāktu harmonijā ar augstāko Es – Realitāti.
(Mūsdienu ezotēriķi bieži vien nezin,ko darīt ar ego. No vienas puses runa iet par attīstību,evolūciju,garīgo pilnveidošanos,bet ja ego ir tas,kas šai attīstībai traucē un tas ir jāiznīdē,tad kas ir tas,kas jāpilnveido?! Lieta tā,ka mēs dzīvojam Rietumos un mums ir jāpilnveido nevis jāiznīcina ego. Austrumniekiem ir cits ceļš – saplūst ar Augstāko – ,bet pašlaik tas nav mūsējais.)
***
Uguns spēks
lai kļūst par manu spēku!
Garīgo redzi atver man,Dievs!
Svētība Tava pār visiem un visu!
Pie Tevis eju visu savu dzīvi
un visā savā dzīvē
ar Tevi un Tevī uzvaru visu!
Lai notiek! Lai notiek! Lai notiek!
Tavs prāts.
***
Austrumu ceļš. (piemērs – joga)
Joga mērķis ir savienoties ar Universālo Garu – Dievu (To,Augstāko Realitāti utt,kā nu kurš to sauc).
Joga darbībai nav nekā kopīga ar to,ko cilvēki saprot ar morāli. Viņš veic noteiktas darbības tāpēc,ka tās palīdz savienoties ar Augstāko.
Tikai vienā mēs varam būt pārliecināti apziņā – Es Esmu.
Cilvēki ir tik aizņemti ar to,ka norāda citiem cilvēkiem uz to,kas ir Labs un kas Ļauns un uz to,ko viņiem vajadzētu darīt,ka viņi paši nepagūst sekot šiem saviem ieteikumiem un norādījumiem.
Būt labam joga izpratnē ir būt uzticīgam savam augstākajam Es,izpaust šo augstāko Es skaistumā,redzēt visā ķēdes posmu,kas cilvēku savieno ar Dievu.
Jāatsakās no visām domām,jūtām,darbībām,kas aizkavē garīgo attīstību.
Jogs atzīst tikai vienu Reliģiju – Patiesību. Dažādas reliģiskās mācības satur tikai daļu Patiesības,bet neviena Reliģija neietver sevī visu Patiesību.
Patiesība ir Dieva izpausme,Dieva klātbūtne tagadnē vienmēr.
Jogam jāatturas no spriedelēšanas.Visas diskusijas par Dievu un reliģijām ir pilnīgi bezjēdzīgas.
(no Krija joga)
Rietumu ceļš (piemērs – astroloģija)
Bērns piedzimst tanī dienā un stundā,kad debesu stari atrodas matemātiskā harmonijā ar viņa individuālo karmu. Viņa horoskops ir it kā portrets un reizē izaicinājums,kas atsedz pagātni,kura nav maināma un pagātnes iespējamos rezultātus nākotnē.
Mērķis ir rosināt cilvēka gribu uz to,lai viņš atbrīvotos no savas visaptverošās verdzības. To,ko pats radījis,viņš var arī sagraut. Bez tam viņam ir arī garīgie resursi,kas nepakļaujas planētu ietekmei.
Gudrais pārvar savas planetārās ietekmes – savu pagātni – smaguma centru no radīšanas procesa pārceļot uz pašu Radītāju.
Dievs ir Harmonija. Dievam uzticīgs cilvēks sevi noskaņojis unisonā ar Viņu,nekad neizdarīs neko nepareizu.
Jo dziļāk cilvēkā ir Dieva apziņa,jo spēcīgāk viņš ietekmē dabu ar savām smalkajām vibrācijām un jo mazāk viņš pats ir pakļauts fenomenālās pasaules notikumu plūsmas ietekmei.
rudraija 