Kopā paBūt

Kopā paBūt..

***

Reizēm gribās aiziet projām no visiem un visa:

No cilvēkiem, kuri daudz runā, paši īsti nezinot, ko,

No tiem, kuru uzskati mainās ik dienas, ik minūtes,

No tā, ko pavēstī ziņās, izlasa avīzēs.

Aiziet pie klusētājiem, ar kuriem var nerunāt,

Ar kuriem var kopā paBūt un visu sarunāt.

/Aija Štube/

***

Advertisements

Vanagi

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Vanagi šovasar saplosīja

Visus pagalma baložus.

Manā acu priekšā –

Spalvas, asinis, nāve…

Savairojušies – pārtika gūstama viegli.

Un tad sākās asinis un nāve citur…

Pie cilvēkiem, kurus citi cilvēki

Sāka dalīt: pareizajos un nepareizajos.

Nepareizos drīkstot saplosīt?

Vai baloži bija nepareizi?

Fotogrāfijā baložu pārītis

Uz mana balkona vēl mierīgi snauž

Un nenojauš, ka nedaudz vēlāk

Viņu miers būs nāvē.

Daudzi cilvēki fotogrāfijās,

Kurās vēl nesen smējās,

Nu jau dodas citās –

Viņpasaules dejās…

/Aija Štube/

***

Zemtekstu meklētājam

Zemtekstu meklētājam

***

Neko tu neesi sapratis, bet varbūt pat nevēlies,

Varbūt tev tā ir vieglāk savā pasaulē dzīvoties.

Ja pasaule “nākot tev virsū” kā tumsas agregāts,

Savā stikla zvērnīcā dzīvo un jūties pasargāts.

*

Tu varonis bijis un esot – par Brīvību cīnoties,

Pret pretējiem uzskatiem vienmēr nikni uzstājoties.

Un tagad, kad cita tauta grib savu brīvību gūt,

Tu uzmeties viņiem par soģi – tas pareizi nevarot būt!

*

Aizdomas tevi kā seni ķirmji jau grauž –

Zem manis kāds rok un mugurkaulu baksta”.

Vai tādām aizdomām iemesls būtu, ko pauž

Daži, kas par “spoguļošanos” raksta?

*

Kara cirvis ne vienmēr ir jāvicina.

Ja kāds saka: “miers”, var nebūt tur zemteksts nekāds.

Iet cilvēks garām un sirsnīgi pasveicina,

Jo diena ir laba un cilvēkam labs ir prāts.

/Aija Štube/

***

P.S.

Katrs iet savu ceļu, un par to pats arī atbild. Arī par citu nepamatotu apvainošanu un “uzbraucieniem”,”uguņu apdzēšanu”, kad nepamatoti uzbraucieni, pozitīva stimula un iedvesmas vietā, cilvēku noved stāvoklī, kurā “nolaižas rokas” – fiziskā nāve tā nav, bet novest cilvēku garīgā letarģijā un tur pamest, ir daudz lielāks noziegums.

Neesmu arī tik viszinoša (kā daudzi tagad par sevi domā un sevī jūtās), lai par visu spriestu globālā mērogā ar 100% pārliecību, ka mans patreizējais uzskats ir 100% patiess, nemaldīgs. Laikam dzīve daudziem bijusi tik stresaina, ka visu laiku paranoiski jāuzmanās no “dunča mugurā” – citādi nespēju izskaidrot agresīvu nostāju uz pavisam mierīgu komentāru kādā domubiedru grupā uc.). Manuprāt vajag drosmi un daudz veselā saprāta, lai tad, kad daudzi pieprasa karu, saglabātu cilvēcību…

Es esmu parasts cilvēks. Es sen jau gaidu, kad pēc iespējas vairāk cilvēku “pamodīsies” no saviem maldiem, kad būs iespēja ar viņiem sarunāties jau kā ar Brīviem cilvēkiem, nevis ar kādu svešu egregoru “pārstāvjiem” ar “izskalotām smadzenēm”, ”ruporiem”, sektantiem, kas akli tic visam, ko kaislīgi deklarē viņu dievinātie garīgie guru, kuru teikto citē burts burtā. Pastāvīgi domāt viņi neprot. Citādi domājošajos viņi redz ienaidniekus. Tik šaurs ir viņu skatījums, ka tas neatpaliek no viduslaikiem. Veltīgas bija manas pūles kādreiz viņus “vest pie prāta”. Tas tā nedarbojas – visam savs laiks. Bet es viņus (cilvēkus savos maldos) nekad neesmu norakstījusi un noniecinājusi, par ienaidniekiem, apsēstiem, tumsas kalpiem utml. apsaukājusi. Un to, ka cilvēki mainās, es arī zinu. Reti, bet tas notiek. Caur pašu sapratni, nevis “skološanu” no malas. Reizēm “atmosties” palīdz kāds stimuls no malas. Piekrītu Sokrātam, kurš teicis, ka “Cilvēks nav trauks, kas jāpiepilda ar zināšanām, bet lāpa, kas jāiededz!” Tā arī ir patieso Skolotāju misija. Diemžēl visbiežāk tie, kas sevi par “gaismas nesējiem” dēvē, cilvēkus iedala -savējos un svešajos, kur svešie tiek pakļauti (pagaidām vēl) virtuālai apmētāšanai ar akmeņiem, ja viņu uzskati 100% nesaskan ar “savējo” vienprātīgo piekrišanu sava guru nemaldīgajai patiesības zināšanai.

Esmu vientuļniece. Man barus un grupas nevajag. Pati eju, pati lemju, pati izvēlos, ko lasīt, skatīties video un klausīties savās mūzikas kolekcijās, kļūdos, ciešu un laboju savas kļūdas, bet nenodarbojos arī ar “uguņu dzēšanu” tajos, kas sajutuši sevī dzirksteli-apskaidrību. Daudz problēmu viņiem ir vēlāk, bet ticu – viņi tās atrisinās. Lai gan uz mūsdienu “ezotēriķiem” tagad pat žēl skatīties – gandrīz visiem, kas ir kādas grupas līderis/e, ir tik uzpūsti ego, visi tik “viszinoši”, bet strīdēties par to, kurš tuvāk patiesībai, vairs “nav modē”- apnicis. Nu ir īstens “Ostapa Bendera laiks”, kad ezotēriķi sapratuši, kā no visa tā, ko viņi pa šo laiku izlasījuši, lekcijās saklausījušies utt. – visu to zināšanu putru sakompilējot daudz maz loģiski, var gūt savu – materiālo labumu. Un tiek rīkoti semināri viens pēc otra. Pēc satura pretrunu pilni murgi, bet vienmēr atrodas gājēji un lielas naudas – brīvprātīgo ziedojumu – maksātāji. Bet lai iet, kam tur jāiet…Visam savs laiks.

Lai nu kā, man ir prieks, ja ir vēl kāds, kas no Sirds un pēc sirdsApziņas dzīvo un darbojas. (Pat jēdzieni “sirds”, “mīlestība” jau ir tik tālu devalvēti, ka zaudē savu spēku, kad tos lieto partiju reklāmās, kurās tie ir tikai vārdi, bez dziļāka satura.)

Lai visiem, kas labu dara, veicas darbā, kas Latviju un Pasauli tuvina Gara uzvarai!

*Aija*

u3xxEVHPzYs

Ražas laiks

Ražas laiks

***

Miera un skaidro domu laiks ir rudens,

Tāpēc savus ieročus aprociet zemē.

Tai zemē, kurā tos saņēmāt,

Atdodiet tiem, kas jums deva…

Ir ražas laiks.

Lai katrs saņem atpakaļ to, ko citiem devis.

Ja dota ir sagrāve, nāve un posts,

Tad neberiet pelnus uz galvām, netiesājiet –

Labojiet, ceļiet, dzīvību audzējiet –

Vismaz saudzējiet…

Mācieties saudzēt

Citas zemes, citus ļaudis

Un viņu brīvos sapņus.

Kļūstiet brīvi, un brīvus audziniet bērnus.

Citu” un “svešo” šeit nav.

Uz planētas Zeme ir cilvēks,

Gada laiks ir rudens –

Ražas laiks.

/Aija Štube/

***

Rudens

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Rudens paziņots oficiāli –

Vēsums, mitrums un lietus…

Dāliju sūtu tev speciāli,

Lai neņem galvā šos niekus!

*

Saules stari, dzīvības pulss

Arī rudenī, arī vēsā…

Dabā miers un skatiens tev mulss

Uz tiem, kas dāliju spilgtumu nēsā.

*

Nēsā apģērbā, nēsā smaidā,

Lēkā pār peļķēm gumijniekos…

Labāk izdzēst rūpes sev vaigā –

Paņemt prieku sakarniekos!

/Aija Štube/

***

Mūžības vārti

Mūžības vārti...

***

Ja es tevi pasaukšu uz citu pusi, tu nāksi?

Atvari ir tik noslēpumaini klusi un auksti…

Noslēpumi vilina mesties tajos un grimt,

Iespējams, cerot, ka šādi no jauna var dzimt…

*

Ja es tevi uzaicināšu sameklēt to, kas reiz zuda

Kurā mirklī no mūžības doties pēc tā?

Mirkļi ik mikrosekundi zūd nebūtībā,

Mūžība gaida, tās vārti vienmēr ir vaļā…

*

Ja es došos pa Mūžības vārtiem, kas priekšā,

Nesaukšu līdzi nevienu – un lēmums būs tavs.

Sasauktie, aizrautie maldās un netiek iekšā…

Veids, kā tur tikt tomēr katram ir pašam savs.

/Aija Štube/

***