Pasaki

***
Izraujiet paši sev sirdis,
Lai vēl ļaunāki kļūtu.
Es jums savu Dēlu sūtu,
Lai jūs to sistu un vēlāk lūgtu…
Rakstiet ar asinīm smiltīs:
Visi cilvēki ir māsas un brāļi,
Un sieva no tiem – izrautā riba…
Dievs, paskaties man acīs un pasaki,
Ka tā ir Tava griba…
​/Aija Štube/
***

Ja

***
Aizmigt, pazust, nebūt…
Ja lemts nav Brīvai kļūt.
Pasaules likumi nezūd,
Aizsaules – kaut kur trūd.
*
Aizmigt, pazust, nebūt…
Tik viegli, tik patīkami,
Kad pasaules heiteri pazūd,
Sevi zemē ierakdami.
*
Aizmigt, pazust, nebūt…
Lai atdzimtu atkal tā,
Ka zemes dzīvība netrūd
Un laime ir bonusā!
/Aija Štube/
***

Viss ir labi

***
Viss ir labi,
Viss ir labi,
Skaniet skaļāk
Bēru zvani
Tautas kalpus godinot…
Pazaudēta sirdsapziņa
Vairs nekad nav atgūstama.
Nauda, vara, slava – jums,
Ignorance, bads ir mums.
Pasaciņa “Veiksmes stāsts”
Tiek ik dienu ziņās bāzts.
Netic tam pat imigranti –
Baltās rases likvidanti…
Viss ir labi,
Viss ir labi,
Skaniet skaļāk
Bēru zvani
Tautas kalpus godinot…
/A.Š./
***

Spoguļi

***

Skatos tavās acīs kā spoguļos,
Migla pretī nāk un tajās drīz iesoļos.
***
Jau daudzus gadus tu pārtiec no citu dotas informācijas.
Ir laiks to apļošanu beigt, jo no zināšanu krājumiem viedums neveidojas.
***
Ir pretrunīga tava zināšana – tā vairāk ir nojaušana.
Tev tīk spēlēties ar politiku? Viedai būtībai tā spēle izpaliktu
Un rastos laiks, lai savu dzīvi mīlestībā izdzīvotu.
***
Vēl brīdi uzkavēšos un tālāk došos
Dzīvi – pelēcīti – ietērpt toņos košos.

 

/Aija Štube/

Beidzot

***
Beidzot esi klāt, ziema aukstā!
Ātri izkūst sniega sirds manā plaukstā.
Eglē košas lampas deg, sildot gaisu.
Ir jau tumsa atnākusi – vakariņas taisu.
*
Ikdiena ir ikdiena – ko tur daudz var gribēt.
Likšu visus vizuļus tumsā apkārt spīdēt.
Svece deg visspilgtāk šeit, un vissiltāk arī.
Bet visskaistāk izskatās eņģeļdeja pārī.
*
Viss šis mana pasaka, iedoma un gaisma.
Nevēlos un neklaiņos apkārt tumšā baisma.
Eņģeļi ir draugi man, arī tev un citiem.
Nebiedē ar rēgiem mūs – dēmoni ir visiem!
/Aija Štube/
***