***
Es neesmu
Ne labā, ne sliktā
Pusē
Es esmu
Kaut kur pa vidu –
Balansēju
Uz virves,
Kuru izmeta
Cirka virves
Dejotāji.
Viss vienmēr
Var noderēt.
Jautājums:
Cik ilgi?
/RudrAija/
***
Balansēju
Punkts
* * *
Tavs punkts kā šāviens pierē..
Un nav vairs svarīgi, kāpēc, par ko..
Ledus kristāli pamazām apņem
Manu vēl vāri pukstošo sirdi..
Auksts sniegs un karstas asinis..
Tev bija vienalga?
Man nebija…
/Aija Štube/
* * *
Tev…
***
Nav vairāk man ko teikt..
Tu visu zini pats..
Es vienkārši ļoti mīlu Tevi –
Daudz vairāk un dziļāk par sevi..
Tu to zini – par spīti šķēršļiem visiem..
Tu esi un būsi.. un mēs iesim..
Caur asarām uz zvaigznēm –
Uz priekšu, vienmēr uz priekšu!
/Aija Štube/
***
Veltījums mīļotajam cilvēkam.
Sirds un bezCerība
***
Tava pils ir sagrauta.
Starp drupām stāvi
BezCerībai blakus,
Un viņa tev saka:
Es mīlu tevi!
Tu pieķeries vārdiem,
Notici un dari, ko liek
Pat nezinot, kāpēc…
Tu uzdod jautājumus,
Uz kuriem viņa
Nekad neatbild
Patiesību.
Viņa viltīgi maina
Savu izskatu
Un runas veidu.
Reizēm tev šķiet,
Ka tu vari viņai ticēt
Un pat iemīlēt…
Bet viņa atkal atstāj tevi
Starp tavām drupām
Un iznīcina tavus
Mēģinājumus atjaunot
To, kas bija labs.
Apstājies, apmātā, Sirds! –
Tu lieliski vari iztikt bez viņas!
Un BEZcerība pazūd.
Paliek Cerība,
Kas Ceļu tev parāda
Pie Mīlestības,
Kura jaunu pili tev ceļ
Un nekad neko nesagrauj!
/Aija Štube/
***
Pasaki
***
Izraujiet paši sev sirdis,
Lai vēl ļaunāki kļūtu.
Es jums savu Dēlu sūtu,
Lai jūs to sistu un vēlāk lūgtu…
Rakstiet ar asinīm smiltīs:
Visi cilvēki ir māsas un brāļi,
Un sieva no tiem – izrautā riba…
Dievs, paskaties man acīs un pasaki,
Ka tā ir Tava griba…
/Aija Štube/
Lai vēl ļaunāki kļūtu.
Es jums savu Dēlu sūtu,
Lai jūs to sistu un vēlāk lūgtu…
Rakstiet ar asinīm smiltīs:
Visi cilvēki ir māsas un brāļi,
Un sieva no tiem – izrautā riba…
Dievs, paskaties man acīs un pasaki,
Ka tā ir Tava griba…
/Aija Štube/
***
Tāds laikmets…
***
Rainis šodienai nepiestāv –
Modē ir šlāgeru dzeja.
Šis laikmets ir jāpārstāv
Tiem, kam trūkst sava seja.
/Aija Štube/
***
Spārni
***
Vakar kārtējo reizi zaudēju spārnus, kuri bija sākuši augt.
Nevajag draudēt, nevajag ārstus saukt.
Vienkārši pavasarim pēkšņi trūkst dzīvīgā zaļuma
Un taviem vārdiem patiesu jūtu skaistuma…
/Aija Štube/
***
Ja
***
Aizmigt, pazust, nebūt…
Ja lemts nav Brīvai kļūt.
Pasaules likumi nezūd,
Aizsaules – kaut kur trūd.
*
Aizmigt, pazust, nebūt…
Tik viegli, tik patīkami,
Kad pasaules heiteri pazūd,
Sevi zemē ierakdami.
*
Aizmigt, pazust, nebūt…
Lai atdzimtu atkal tā,
Ka zemes dzīvība netrūd
Un laime ir bonusā!
/Aija Štube/
***
Tikai tad
***
Tu nezināji, ka dzīvot nozīmē mīlēt.
Neviens tev to nebija iemācījis,
Bet iemācīt to nemaz nevar.
Šī smalkā vibrācija ir jāuztver
Un jāretranslē pasaulē.
Savējie uztvers un sapratīs
Un līgumu neparakstīs…
Jo viss, kas tavs – ir arī mans
Un manējais tāpat.
Bet tikai tad, ja tu mīli.
Tikai tad, ja es mīlu…
/A.Š./
***
Viss ir labi
***
Viss ir labi,
Viss ir labi,
Skaniet skaļāk
Bēru zvani
Tautas kalpus godinot…
Pazaudēta sirdsapziņa
Vairs nekad nav atgūstama.
Nauda, vara, slava – jums,
Ignorance, bads ir mums.
Pasaciņa “Veiksmes stāsts”
Tiek ik dienu ziņās bāzts.
Netic tam pat imigranti –
Baltās rases likvidanti…
Viss ir labi,
Viss ir labi,
Skaniet skaļāk
Bēru zvani
Tautas kalpus godinot…
Viss ir labi,
Skaniet skaļāk
Bēru zvani
Tautas kalpus godinot…
Pazaudēta sirdsapziņa
Vairs nekad nav atgūstama.
Nauda, vara, slava – jums,
Ignorance, bads ir mums.
Pasaciņa “Veiksmes stāsts”
Tiek ik dienu ziņās bāzts.
Netic tam pat imigranti –
Baltās rases likvidanti…
Viss ir labi,
Viss ir labi,
Skaniet skaļāk
Bēru zvani
Tautas kalpus godinot…
/A.Š./
***
rudraija 