Nākotnes tik dažādās…

10417807_825673630802793_270284674572576449_n

***

Viesulis dvēseles dzīlēs

Virspusē nav pamanāms.

Parasti notiekot otrādi –

Man viss ir savādāk.

*

Sirdsbākā gaismiņa mirgo:

Reizēm izdziest, tad spīd.

Vikingu kuģi tur siro,

Rēgu burinieks vīd.

*

Starp Būt un Nebūt Zemi

Es eju, bet satraukums lieks,

Jo sen jau šķērsoti kalni,

To varenums – pasaules nieks.

*

Par vienu nebeidzu jūsmot,

Tas puķu bērniem tāds nieks –

Sirds uguntiņa liek mirdzēt

Kā laimīgās bērnības prieks.

*

Tur uguntiņai liek mirdzēt

Ik katra smaids, kas to nes.

Un šādi spēju es redzēt

Cilvēku nākotnes.

*

Nav naids, nav kari un strīdi

Par naudu un varu ikbrīd.

Cilvēki citādu dzīvi

Dzīvo, vēl citiem -”Labrīt!”

*

Cik daudzi viņiem sekos

Un ignorēs svešos, kas liedz

Redzēt, kā diplomātiskos trikos

Par tautu tie zirdziski zviedz.

*

Puķu un dziesmu laikus

Uz laiku ir jāatliek,

Kad prātos pūš maldu tvaikus

Un vērtības kropļotas tiek.

*

Šai jaunā krēslas pasaulē

Vērtības savādāk sauc –

Izvārties studijas pagaldē

Tad mikrofonā kauc.

*

Uz kājām ja neturies,

Pie mikrofona balsties,

Par nodzerto balsi nestreso –

Fonogrammas to aizstās.

*

Par visu, kas iznīcināts,

Par visu, kas sagrozīts,

Par visu šo Noziegumu

Drīz atbildēs Parazīts!

/Aija Štube/

***

Advertisements

Sarkanā

Sarkanā..

***

Es ieslēdzu gaismu,

Un notiek apbrīnojamais –

Sarkanā krāsa parāda pati sevi,

Neizstarojot no sevis gaismu.

Gaismas avotu neviens pat neievēro.

Ievēro atstarojošo sarkano.

Kāds večuks sāk greizi dziedāt vecu popdziesmu:

Nāc par puķi, nāc par puķi vakarā, koši sarkanā…”

Cits nervozi zveļ viņam

Pa skaņu izdalošo orgānu,

Un atskan kliegšana

Kopā ar lamāšanos.

Varbūt nevajadzēja tik rupji?”

Mēģināja iebilst sanitārs.

Bet puķes tur tiešām nemaz nebija.

Sarkanā krāsa uzbudina,

Aktivizē seksualitāti un agresiju”,

Testa lapā bezkaislīgi ieraksta psihologs.

/Aija Štube/

***

Migla

Migla..

***

Atkal jau ārā šī migla,

Atkal es skrienu caur to.

Kas mani tur dzen, ja ne ilgas

Satikt man nolemto?

*

Atkal nav atbildes tiešas,

Atkal tik atbalss vien,

Bet sirdīs saites mums ciešas

Šķiet, neīstās dvēseles sien…

*

Saule mītot aiz mākoņiem –

Tas zināms pat maziem bērniem,

Bet kas ir aiz miglas paklājiem –

Maldi pa labirintiem?

*

Es skrienu un neredzu sienas

Šiem miglainiem labirintiem.

Tā paiet stundas un dienas,

Šķiet, dzīve sen jau aiz tiem…

*

Atkal es tevi saucu.

Atkal tu atsaucies.

Bet varbūt es visu jaucu –

Ar citu tu sasaucies?

*

Bet ja tevi saista cita

Dvēsele – ieradums?

Varbūt aiz miglas tā mita

Un saikne – sens piebūrums?

*

Atkal jau ārā šī migla…

Ieskaties dziļāk – caur to!

Aiz miglas ir Skaidrība īsta,

Tev laikam nav ērti ar to…

*

Mēs nemītam pasaku zemē,

Kaut daudzi to sauc tieši tā.

Tu labu dienu vēlē

Svešai dvēselei pasakā…

*

Ne man tevi ņemt aiz rokas –

No miglas tā neizraut,

Jo trūkst tavas brīvās gribas –

Dot roku man, un to ļaut!

*

Atkal caur miglu es eju

Uz vilcienu nokavēto.

Apkārt tik daudz svešu seju –

Man vajag vien tavējo!

/Aija Štube/

***

Bezgalīga daudzveidība

Bezgalīga daudzveidība

***
Sirds mana liesmo
Gars mans redz
To bālgano gaismu,
Kas pasauli sedz.
*
Prāts mans melo,
Dvēsele kliedz,
Kad pelēkā migla
Brīvi redzēt liedz.
*
Sarkana saule,
Zilgana nakts,
Skan mūzika klusa
Kā reāls fakts.
*
Pasaule virmo
Gluži kā sapnī,
Lidoju Mūžības
Krāsu aplī.
*
Mūzikas skaņas
Manu garu sveic,
Laiku un Telpu
Bezgalība veic.
*
Tālas domas atlidoja,
Mūs ar Laiku savienoja – 
Skrienot tālēs pazudām
Noslēpumu atradām.
/Aija Štube/1985/

***

Nāvīgi mells humors

Nāvīgi mells humors

***

Lai nolādēta pasaule
Kas visu kopā ārda
Un pāri saulei nokarās
Kā veca veča bārda!

*
Ir dzīve drūma, pelēka
Kaut saule ārā spīd
Un drūmas domas nomāc to,
Kas galvā lien ikbrīd.

*
Lai dzīvo tumsa mūžīgā,
Kas naktī apkārt klīst
Un stikla vāze oranžā
Kas ļoti ātri plīst.

*
Lai staro zvaigzne vienīgā
Tur debess jumā aukstā,
Un zvaigznes liesma atstaro
Tev bālu gaismu plaukstā.

*
Ir laime ilgi gaidītā
Jau projām aizgājusi,
Un tevi tumsā grimušu
Uz mūžu atstājusi.

*
Man jūsu dzīve tukša šķiet –
Tai jēgas nav nekādas.
Tā mūžs uz saules rietu iet,
Bet negribu es tādas!
*
Jūs savus drbus padarāt
Un tad uz mājām skrienat,
Kā skudras pūžņus savelkat,
Bet paši dubļus brienat.
*
Par romantiku domāt jums
Kopš jaunības nav laika.
Jums sejas visiem vienādas
No putekļiem un tvaika.
*
Uz jums no saviem augstumiem
Kāds ģenerālis spļauj,
Bet taisnību šeit meklējot
Kāds muļķis skaļi bļauj.

*
Tā mūžs bez saules pagājis
Kā atbalsis bez balss,
Un īsu piemiņrakstu
Uz kapakmens tev kals.

*
Tad visi ātri aizmirsīs,
Ka dzīvoji tu reiz,
Tie laimes mirkļus baudīt steigs
Un priecāties patreiz!

/Aija Štube /1985/

***