Migla

994838_400776963376040_479580584_n

***

Miglas ceļi,

Nemiera veļi,

Rudens šļakatas,

Tukšas kabatas.

*

Kastaņi krīt,

Viss notiks rīt-

Mīla mana

Sen jau tā tava.

***

/Aija Štube/

Advertisements

Migla

Migla..

***

Atkal jau ārā šī migla,

Atkal es skrienu caur to.

Kas mani tur dzen, ja ne ilgas

Satikt man nolemto?

*

Atkal nav atbildes tiešas,

Atkal tik atbalss vien,

Bet sirdīs saites mums ciešas

Šķiet, neīstās dvēseles sien…

*

Saule mītot aiz mākoņiem –

Tas zināms pat maziem bērniem,

Bet kas ir aiz miglas paklājiem –

Maldi pa labirintiem?

*

Es skrienu un neredzu sienas

Šiem miglainiem labirintiem.

Tā paiet stundas un dienas,

Šķiet, dzīve sen jau aiz tiem…

*

Atkal es tevi saucu.

Atkal tu atsaucies.

Bet varbūt es visu jaucu –

Ar citu tu sasaucies?

*

Bet ja tevi saista cita

Dvēsele – ieradums?

Varbūt aiz miglas tā mita

Un saikne – sens piebūrums?

*

Atkal jau ārā šī migla…

Ieskaties dziļāk – caur to!

Aiz miglas ir Skaidrība īsta,

Tev laikam nav ērti ar to…

*

Mēs nemītam pasaku zemē,

Kaut daudzi to sauc tieši tā.

Tu labu dienu vēlē

Svešai dvēselei pasakā…

*

Ne man tevi ņemt aiz rokas –

No miglas tā neizraut,

Jo trūkst tavas brīvās gribas –

Dot roku man, un to ļaut!

*

Atkal caur miglu es eju

Uz vilcienu nokavēto.

Apkārt tik daudz svešu seju –

Man vajag vien tavējo!

/Aija Štube/

***

Bezgalīga daudzveidība

Bezgalīga daudzveidība

***
Sirds mana liesmo
Gars mans redz
To bālgano gaismu,
Kas pasauli sedz.
*
Prāts mans melo,
Dvēsele kliedz,
Kad pelēkā migla
Brīvi redzēt liedz.
*
Sarkana saule,
Zilgana nakts,
Skan mūzika klusa
Kā reāls fakts.
*
Pasaule virmo
Gluži kā sapnī,
Lidoju Mūžības
Krāsu aplī.
*
Mūzikas skaņas
Manu garu sveic,
Laiku un Telpu
Bezgalība veic.
*
Tālas domas atlidoja,
Mūs ar Laiku savienoja – 
Skrienot tālēs pazudām
Noslēpumu atradām.
/Aija Štube/1985/

***

Krikumiņi

Krikumiņi

***

Smaidi par šo brīdi

Un pasaulē nebūs par ko skumt.

Smaidi šai brīdī klusajā,

Ko sauc par dzīves galapunktu.

Tu jau zini, ka tas nav viss –

Aiz robežas kāds tikko piedzimis.

*

Izjūti to, ko izjūt cits,

Dari, ko darīt liek tava sirds.

Nekliedz pret neprātu, nebīsties

Neviens tevim pretī nestāsies.

*

Domā par sauli, kas pār augstceltnēm lec,

Domā par miglu, kas pasauli sedz.

Izvēlies ceļu pats sevī

Citi spriedīs, klausoties tevī.

*

Cīnies par savu Es,

Neveiksmes uz pleciem nes.

Būs tev reiz dzīvē viss –

Nav bezgalība mirklis šis.

Uz dižkoka celma

Jaunas atvases augs,

Dzīve uz pilnību sauks.

*

Zeltaina migla, sudrabots stars

Caur manu logu iespīd un mirdz.

Lai dzīvē prieks un bēdas mijas,

Tik vienaldzību projām triec.

*

Pelēka migla debesīs –

Kas Sauli no gūsta iznesīs?

Šķiet veselu mūžīgu nespīd vairs tā,

Un dzīve paiet pelēcībā.

*

Atmoda ir melnās tumsas šķēlums,

Tā ir kā asa bulta dvēselē.

Tā nogalina tumsu katrā sirdī,

Tā rada nemieru un priekšnojautas.

*

Vai tumsa ir ļauna vai laba?

Duāla ir tās daba.

Tumsā ir vēl nemodusies gaisma

Tumsa ir tīrums, kur sējama zvaigžņu pļava.

*

Es sveicu Sauli – mirdzošu un jauku,

Skrien prieka vilnis pār Latvijas lauku,

Smaida man rīts kā magone sārta,

Skan dziesma debesīs sacerīta!

*

Ak, laidiet mani vaļā –

Es gribu viena būt,

Un tā kā jasmīnzariņš

Par saldu smaržu kļūt!

*

Laimi meklēt neej, draugs.

Pienāks laiks, un tā atnāks,

Kad dvēsele darboties sauks.

Iztaisi laimi pats –

Tā apbruņos katru vīru,

Īstākas nebūs par brīvu.

Saglabā tik garu dzīvu!

*

Rēc motori pilsētā skaļā,

Kur mašīnu okeāns peld

Pa ielu betona upēm,

Un cilvēki nonāk šai transā…

*

Es pieradu pie tā, ko tukšums dvesa,

Jaunā dzīve jaunus spēkus nesa.

Ir drosme jau atkal man cīnīties,

Par pasaules kontrastiem brīnīties.

*

Sanāciet, sanāciet, visi, visi:

Tie, kas mīl, tie, kas nīst,

Tie, kas bez mērķa apkārt klīst,

Tie, kas vāji, tie, kas stipri,

Skeptiski un apgaroti!

No jūsu mazajām dzirkstelītēm

Kopā radīsim lielu liesmu –

Sadedzināsim viltus pasauli!

/Aija Štube/1989/

***