Afigeķ, pilnīgi job.. valsts – Lienītei ir taisnība – ja citi pauž to pašu neapmierinātību, bet mājās ar draugiem runājot, tad kādēļ gan viņa būtu jānosoda? Tur vēl drosmei jābūt, žēl, ka mākslīga, bet teikts bija no sāpošas sirds. “Kāpēc mēs dzīvojam valstī, kura par mums nedomā?” Es par valsti domāju (un nav svarīgi, ko). Esmu savas zemes meita, un projām no tās (peļņas dēļ) nekad labprātīgi nebraukšu. Tik daudzi peļņas dēļ izbraukuši, jo valsts nedomā par cilvēkiem, kuriem klājas visgrūtāk. Es nezinu, kā var izturēt verdzību svešā zemē. Alkatīgie letiņi? Diezin vai. Bezizeja.

Pietiek! Beidziet saldi gulēt, beidziet taču reiz dalīt sevi latviešos un krievos, un ir vēl citas tautības arī, kuru cilvēki grib CILVĒKA CIENĪGU DZĪVI. Vai Satversmē par to nav teikts nekas? ES likumos esot. Mums daudz vairāk rūpējas par patversmes dzīvnieku labklājību, aizmirstot cilvēkus, kuri kaut kāda iemesla dēļ nav spējīgi strādāt, nonāk uz ielas. Pēc tam viņus neviens vairs par cilvēkiem nesauc, bet novēršas, jo smird. (Ko tur liegties, arī man nepatīk, ka šādi cilvēki braukā sabiedriskajā transportā), bet vai tad ne valstsvīriem un sievām jādomā, ko darīt, lai tā nebūtu? Varbūt vajag nevis no rīta izdzīt no patversmes (kur lai viņi iet?), bet no ES budžeta piešķirt viņiem kādu normālu māju, no kuras viņus neviens izdzīt nedrīkstēs un milzīgu paklausību neprasīs? Tāpat es gribētu zināt, kā var viens invalīds izdzīvot, ja invaliditātes pensija ir zem 100 euro?! Varbūt, ka es neko no tā nesaprotu. Ir taču “pūstošais kapitālisms” nevis “saulainā padomju” ilūzija. Izdzīvo stiprākie, ja?

Vienreiz taču derētu apvienoties un likt mūsu tautas kalpiem atbildēt, paskaidrot. Ne jau lai rīkotu grautiņus. Uz tiem provocē ekstrēmisti no abām pusēm. Es runāju par vienkāršajiem cilvēkiem, kuri nevar nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi.

Piecelieties, lūdzu, mūsu Latvijas ļaudis! Pasakiet savu gribu kā Brīvi Cilvēki (ja tādi esiet), kas nāk pieprasīt savu, ne lūgt! Vergi ir atkarīgie – vienalga no kā. Ar viņiem diemžēl grūti runāt, jo viņi ir apmierināti ar savu verdzību, kā saka:”nozombēti”. Protams, ir daļa cilvēku, kuri šeit ir ar visu apmierināti, jo konkrēti viņu pašu dzīvēs viss noris ideāli. Tagad var brīvi braukāt pa visu ES, ceļot. Viņus tad arī neinteresē, kā tepat līdzās dzīvo citi.

Mēģiniet pareizi saprast šo laiku, jo šeit notiek ļaunprātīgas manipulācijas ar cilvēku prātu. Ir tāda grāmatiņa “Blefošanas māksla” – izlasiet – sapratīsiet, ka tas ir viss tas, ko VIŅI dara. Domā vienu, jūt citu, bet dara vēl savādāk, bet tautas daļa naivi turpina viņiem ticēt.

Daudzi, kas citās partijās vīlušies, uzticas NA, jo “savējie”, “tā vismaz esot par brīvu Latviju, par ko mēs visu laiku cīnījāmies. Mēs noticējām, jo sākumā viņi darbojās tautas interesēs (es gan tolaik par politiku neinteresējos). Mans tēvs iestājās toreizējā LNNK, jo bija redzami rezultāti (tēvs tā teica, no sirds tam ticot – vēlāk, kad saprata kas ir kas – izstājās, bet darbojās kā zemessargs). Pienāca laiks, kad faktiski visas partijas bija “vienā maisā bāžamas”, Radās “masonu interešu klubiņi”, “miljonāru klubiņi”. Viņu villās un pilīs notikušas dzīres un bīdīti teksti, kā izdarīt tā, ka daži likumīgi var paņemt visu, tautai atmetot kādu krikumu, lai nesākas momentāla tautas reakcija..Varbūt tā būtu bijis labāk? Diezin vai. Bet piliens pa pilienam uz vārgajām dzirnavām sāka pilēt… – “Par 100 latiem strādā tikai muļķi”- kas to teica, nav pat svarīgi, jo viņam ir taisnība – par tādu algu dzīvot nevar. (Es nesaku, ka nevar izdzīvot, bet DZĪVOT nevar. Maslova piramīdu gan jau atceraties.)

 Nevajag pieļaut, ka jūs māna un neko nedarīt! Par tādu 100-latnieka (un tagad laikam jau nav vairs arī tādas) summu VIŅI dienā pabaro savus suņus…Audzē briežus, un neliela aploka teritorijā tos medī, tad ar trofejām dižojas. Kad reiz kāda naiva delegāte no ES pajautāja, cik tad saņemot simtlatnieki, vai 100 Ls dienā? Nu,labi! Viņa tā arī nenoticēja, ka tā ir verga alga mēnesī. Dzīvotu te – noticētu ne tam vien. “Mūsu” diženā, raženā VVF rādīja pirkstu pie deniņiem represētajiem cilvēkiem – taisnojās, kā jau psiholoģe, ka nevarot izturēt to bļaušanu un  agresīvo gaisotni, ka viņa speciāli meditējot, lai būtu iekšējs miers. Pēdējais gan ir labs ieradums, kuram melnu svītru pārvelk daudzas viņas darbības un bezdarbības, bet nošokēja šodien izlasītais, ka VVF speciāli “sarunājusi” sev kapa vietu līdzās Čakstes piemineklim, kur principā nevienu vairs neapglabā. Bet viņa taču mums viena tāda-īpaša – tas esot jāsaprot – kādā intervijā pati tā arī teica. Labi, bet es arī esmu viena tāda, un ikviens tāds ir vienīgais. Mums te ir demokrātija vai nav? Vairuks skaidri nodemonstrēja tā kapa sakarā, ka nav. Ne demokrātija, bet dēmonkrātija.

Par pieminekļiem runājot, viens draugs, lai pievērstu uzmanību nelikumībām valstī, sāka vākt parakstus par Brīvības pieminekļa nojaukšanu, jo piemineklis ir simbols, bet viss, ko tas simbolizē, sen jau vairs nav. Viņi ir tik aprobežoti, ka uztvēra teikto pa tiešo. Es vēl nodomāju – baigais, es pirmā draudzenei, pēc LV iestāšanās ES, reiz pateicu, ka tikai mirušajiem liek pieminekļus…tātad Tēvzeme un Brīvība ir mirušas?! Vēlāk nolikām tur divas rozes – vienu es, otru draudzene. Skumji kaut kā izjust to visu vienā mirklī – visas tautas sāpi.

Daudziem nepatīk, ka lamā valdību. Bet varbūt tā arī ir robeža un iemesls jau sen gaida risinājumu.

Jā, tie job..reāli piegriezušies – viens kvankšķ kā pakaļmutis, cits sten kā kapu zvans pār tramvaja sliedēm, citam visu laiku stāv, tāpēc viņš, nabadziņš, sēžu laikā stāv un gorās – pilnīgi žēl paliek skatoties. Ārstēties vajag – mūsu medicīna esot augstā līmenī. (Aizmirsu, līmenis bija augsts vai cenas..) Kāds vepris dzērumā šņauc degunu LV karogā…Gribētos pajautāt: Jūs paši sev neriebjaties? Padomājiet, “diženie cūkcilvēki” par tautu, kam apriebies visu šo ciniķu bandu uzturēt (vēlēt atkal un atkal vilties), lai viņi pēc tam izzagtu mūsu valsti nu jau līdz galam. Bet paši jūs, protams, projām neiesiet, jo sirdsapziņa jums ir atrofējusies, un skatoties uz briseles zaļajiem kāpostiem, jūs redzat tikai naudu, daudz naudas, ļoti daudz naudas! Pretī rādat teātri, šovu, pastaigu pa mīnu lauku (asāku izjūtu cienītājiem). Pļāpāt jūs varat daudz – mīlīgi un skarbi, visu parāda darbi! Jūsējie rāda, ka jums sen jau laiks doties “pa skuju taku”..tas ir likt tiem 100 krēsliem mieru un doties pensijā. Jums es neticu, bet ticu, ka ir tiešām godīgi cilvēki no mūsu tautas, kuri nebūs tik nekaunīgi, kuri reāli darbosies un domās par tautas interesēm. Es ticu, ka pamazām viss var vēl mainīties, un Latvija nepazudīs no pasaules kartes.

/Rudraija – 12.01.17./

***

2017.

Priecīgu prātu Jaunā gadā!

Laime nav varā, slavā un naudā –

Par šādiem niekiem ikdienā pļāpāt.

Laime ir savu gaismiņu dāvāt,

2017 labus darbus gādāt!

/Aija Štube/

***