Sirds un bezCerība

***

Tava pils ir sagrauta.

Starp drupām stāvi

BezCerībai blakus,

Un viņa tev saka:

Es mīlu tevi!

Tu pieķeries vārdiem,

Notici un dari, ko liek

Pat nezinot, kāpēc…

Tu uzdod jautājumus,

Uz kuriem viņa

Nekad neatbild

Patiesību.

Viņa viltīgi maina

Savu izskatu

Un runas veidu.

Reizēm tev šķiet,

Ka tu vari viņai ticēt

Un pat iemīlēt…

Bet viņa atkal atstāj tevi

Starp tavām drupām

Un iznīcina tavus

Mēģinājumus atjaunot

To, kas bija labs.

 

Apstājies, apmātā, Sirds! –

Tu lieliski vari iztikt bez viņas!

Un BEZcerība pazūd.

Paliek Cerība,

Kas Ceļu tev parāda

Pie Mīlestības,

Kura jaunu pili tev ceļ

Un nekad neko nesagrauj!

/Aija Štube/

***

Spārni

***

Vakar kārtējo reizi zaudēju spārnus, kuri bija sākuši augt.
Nevajag draudēt, nevajag ārstus saukt.
Vienkārši pavasarim pēkšņi trūkst dzīvīgā zaļuma
Un taviem vārdiem patiesu jūtu skaistuma…
/Aija Štube/

***

 

 

Ja

***
Aizmigt, pazust, nebūt…
Ja lemts nav Brīvai kļūt.
Pasaules likumi nezūd,
Aizsaules – kaut kur trūd.
*
Aizmigt, pazust, nebūt…
Tik viegli, tik patīkami,
Kad pasaules heiteri pazūd,
Sevi zemē ierakdami.
*
Aizmigt, pazust, nebūt…
Lai atdzimtu atkal tā,
Ka zemes dzīvība netrūd
Un laime ir bonusā!
/Aija Štube/
***

Tikai tad

***

Tu nezināji, ka dzīvot nozīmē mīlēt.
Neviens tev to nebija iemācījis,
Bet iemācīt to nemaz nevar.
Šī smalkā vibrācija ir jāuztver
Un jāretranslē pasaulē.
Savējie uztvers un sapratīs
Un līgumu neparakstīs…
Jo viss, kas tavs – ir arī mans
Un manējais tāpat.
Bet tikai tad, ja tu mīli.
Tikai tad, ja es mīlu…
/A.Š./

***

Viss ir labi

***
Viss ir labi,
Viss ir labi,
Skaniet skaļāk
Bēru zvani
Tautas kalpus godinot…
Pazaudēta sirdsapziņa
Vairs nekad nav atgūstama.
Nauda, vara, slava – jums,
Ignorance, bads ir mums.
Pasaciņa “Veiksmes stāsts”
Tiek ik dienu ziņās bāzts.
Netic tam pat imigranti –
Baltās rases likvidanti…
Viss ir labi,
Viss ir labi,
Skaniet skaļāk
Bēru zvani
Tautas kalpus godinot…
/A.Š./
***