Nemiers

Nemiers

***

Spožums un posts ir tas, kas tev nemieru rada,

Bet pievilts tavs gars, jo nebija senatne tāda,

Par kādu tev stāstīja tā, kura fantazēt prot.

Tavam garam tā važas, ne patiesu brīvību dod!

*

Aizmirsti visu, kas teikts un ko vēlies dzirdēt!

Tad parasti stikliņi pārstās kā dimanti mirdzēt.

Viltus vieduma stāstniece sen jau to visu zin,

Bet atklāt kārtis tā nevar – šo dzīvi tā plaši svin.

*

Bet viss tavā ziņā – mieru vai nemieru svērsi.

Ko pļaut esi taisījies, pašlaik to kaislīgi sēsi…

Cik brīva ir griba, tik nebrīvs ir paša prāts,

Vai savaldīt spēsi to? – tieci tu uzrunāts!

/Aija Štube/

***

Advertisements

Bezgalīga daudzveidība

Bezgalīga daudzveidība

***
Sirds mana liesmo
Gars mans redz
To bālgano gaismu,
Kas pasauli sedz.
*
Prāts mans melo,
Dvēsele kliedz,
Kad pelēkā migla
Brīvi redzēt liedz.
*
Sarkana saule,
Zilgana nakts,
Skan mūzika klusa
Kā reāls fakts.
*
Pasaule virmo
Gluži kā sapnī,
Lidoju Mūžības
Krāsu aplī.
*
Mūzikas skaņas
Manu garu sveic,
Laiku un Telpu
Bezgalība veic.
*
Tālas domas atlidoja,
Mūs ar Laiku savienoja – 
Skrienot tālēs pazudām
Noslēpumu atradām.
/Aija Štube/1985/

***

Senais

Image

***

Kam, senais, manā sapnī nāc un viltu runā?

Tev sen jau tūkstoškārtām mainīgs prāta vējš.

Tu nāc ar pārliecību savu, citus līdzi saucot,

Bet drīz jau pats pret “savējiem” cel ieroci…

*

Tu manā sapnī biji apmaldījies…

Tev skatiens šaudīgs, pārliecības trūkst.

Vai simtreiz griežoties ap savu asi,

Tu centru sevī nesāc pazaudēt?

*

Es redzēju – ar ikdienību kaujies,

Un senie mērķi jau vien atmiņas…

Tu apkārtplūstošajās straumēs ej un ļaujies,

Lai tevi nes, vien apej akmeņus…

*

Ar mani runāji, bet nebija tev vārdu,

Ar kuriem sirdi aizkustināt spēj.

Tev tīk vien ērtības, ko “gara takā” radi,

Bet varbūt vērtības ir šādi transformētas?…

*

Tu, senais, biji tuvs man garā,

Bet citi ceļi tev bij’ ejami.

Ne man būs spriest par tavu izvēli,

Vien paliek cerība, ka neej aitu barā…

*

Jo aitām vienmēr līderis ir “dievs”,

Un ja šis “gods” tev pārbaudījums nepārvarams,

Tad izdzīvo ar to līdz pašam galam,

Lai tālāk ietu Savu Ceļu viens.

/Aija Štube/

***