Paradīzes mūrnieki

1910606_666891540051922_1784759917171753027_n

***

1.daļa

Mana sapņu celtne, kaut tik dižena un smalka,

Ir kā pasaka, kā fatamorgāna.

Tā vien garu dara priecīgu un brīvu,

Bet uz Zemes sapņu tēli gaist.

*

Ja mēs paši būtu pasakaini tēli,

Ja mums mērķis būtu domās pilis celt,

Tad jau sen šeit paradīze zeltu

Un par ciešanām pat domāt būtu grēks.

*

Tomēr pašlaik mītam mūra celtnēs,

Kur ik akmens reālāks kā Dievs.

Tādēļ lēnām un ar pacietību lielu

No akmeņiem būs paradīzi celt!

*

Var jau būt, ka elle ir šī Zeme,

Var jau būt, ka paradīze – sapnis vien,

Reiz tomēr sapnis īstenība kļūs,

Tad paradīze Zemes virsū būs!

*

2.daļa

Kur bija Sākums un kur ir Gals?

Šī celtne bezgalīgi augsta!

Mana ideja bija mūžības prieks un augšupeja,

Bet tu teici – tai neesot pamata.

*

Un tu liki to uzcelt no akmens un māliem.

Sākās Lielais Darbs.

Es sevi izsvaidīju nebūtībā

Un mans veselums kļuva sīks un slims.

*

Es biju Viss – ik daļiņā ir viss,

Bet savākt kopā tās ir bezgalīgi smagi-

Es varu zaudēju, kas bija nebūtībā,

Nu iegūstu, ko Nemirstība sauc.

*

Lielais Darbs ir tikai sakumā.

Tas paveikts tiks viena mirkļa mūžībā,

Lai jaunam Darbam pamatus liktu

Un tā bez gala tālāk – Pilnībā tiktu.

/Aija Štube/1988/

***

Advertisements

Senais

Image

***

Kam, senais, manā sapnī nāc un viltu runā?

Tev sen jau tūkstoškārtām mainīgs prāta vējš.

Tu nāc ar pārliecību savu, citus līdzi saucot,

Bet drīz jau pats pret “savējiem” cel ieroci…

*

Tu manā sapnī biji apmaldījies…

Tev skatiens šaudīgs, pārliecības trūkst.

Vai simtreiz griežoties ap savu asi,

Tu centru sevī nesāc pazaudēt?

*

Es redzēju – ar ikdienību kaujies,

Un senie mērķi jau vien atmiņas…

Tu apkārtplūstošajās straumēs ej un ļaujies,

Lai tevi nes, vien apej akmeņus…

*

Ar mani runāji, bet nebija tev vārdu,

Ar kuriem sirdi aizkustināt spēj.

Tev tīk vien ērtības, ko “gara takā” radi,

Bet varbūt vērtības ir šādi transformētas?…

*

Tu, senais, biji tuvs man garā,

Bet citi ceļi tev bij’ ejami.

Ne man būs spriest par tavu izvēli,

Vien paliek cerība, ka neej aitu barā…

*

Jo aitām vienmēr līderis ir “dievs”,

Un ja šis “gods” tev pārbaudījums nepārvarams,

Tad izdzīvo ar to līdz pašam galam,

Lai tālāk ietu Savu Ceļu viens.

/Aija Štube/

***