Čata krustugunīs

1619196_371089626389404_404949776373340150_n

***

Jums visiem būs jāaiziet,

Un man tas nebūs viegli.

Lai laikā redzētu nākotni, veļi, palīdziet!

Tas ir tavs pieskāriens, kas man liek smaidīt.

*

Un čata krustugunīs mīlēt..

Nezinu, kas tevi atsauca manā dzīvē.

Laikam zinātkāre, vēlme izlauzties brīvē.

Nevēlos kafijas biezumos zīlēt.

*

Bet redzams tas viss ir tāpat –

Es gribu vēl tavus pieskārienus.

Tu klusē, bet mani pieskārieni nedziedēs citu

Tā būs katru nakti, vakaru, dienu un rītu.

*

Tikai vajag līdz tam tikt,

Ne viltības tajā likt.

Tu, protams, fantazē skaisti,

Rudens zeltu man pie kājām laisti…

/Aija Štube/

***

Advertisements

Mūsu pasakā

485274_10151471671380873_268936879_n

***

Neviens cits to neizdarīs –

Tikai tu.

Tu jau zini, ko un kā,

Jo mēs satikāmies

Mūsu pasakā…

/A.Š/

***

Pārvērtības

282975_4064428886093_2104824912_n

***

Nāc un nogalini mani maigi,

Jo bez tevis nevarēšu tik un tā.

Agresijas impulsus neraidi.

Sadegs liekais krematorijā,

Sadegs arī svarīgais…

Es piedāvāju tev variantus.

Tev tie nepatika.

Tu aiztraucies, saucot vārdus negantus,

Jo tikai tāda dzīve tev patika.

Es paliku un gaidīju pārmaiņas.

Manas acis kļuva sapņainas,

Un, kad tu atgriezies, tas nebiji tu.

Tu biji pārvērties – es to sapratu.

Nezinu, kas tevi bija mainījis,

Un vai gan nav vienalga?

Tu nekad vēl nebiji tā smaidījis;

Tu esot mani tik ilgi gaidījis…

Un, izrādās, pārvērtusies biju es,

Tādēļ savādāks kļuvis biji tu.

Mēs tagad esam divas dvēseles,

Kuras dzīvo tā, lai tumsa tās neskartu.

/Aija Štube/

***

Atmiņas

10644804_956554867743415_8847024503275742164_n

***

Kur tu pašlaik mīti?

Zināt sen gribu es.

Vien pasakas un mīti

Par tevi vēstis nes…

*

Es tevi bieži atceros,

Kad debess vāli melni.

No atmiņu kausa padzeros,

Kaut mīt tur arī velni…

*

Mūsu sirdīs kādreiz bij’ prieks,

Kad Vīnes valsi dejojām.

Jebkurš no malas bij’ lieks,

Jo mēs mūzikas pasaulē lidojām…

*

Bet tagad mēs esam prātīgi,

Dejas vairs nav pat domās.

Dzīvot un paēst sātīgi,

Iejusties svešās lomās…

*

Tomēr dzīvs manī valsis,

Dzīva tā uguns un spīts.

Klausos ielās cilvēku balsis

Tavu saklausīt, būtu jauns rīts!

/Aija Štube/

***

Domas

Domas

***

Saule spīd vai lietus līst

Domas vien pie tevis klīst.

Sprostu es tām uzcelšu –

Pāri rāpties neļaušu!

*

Sen tās pārlidoja pāri –

Jaunu dvesmu uztver kāri.

Pat ja domāju par citu,

Jūt, ka durvis neaizcirtu.

*

Domas – rožu ziedlapiņas

Nesaskaitāmas ir viņas!

Ja tās visas kaudzē krautu,

Rožu sārts” – šo darbu sauktu.

*

Domas vien pie tevis klīst

Lai gan rozes ātri vīst.

Ja vēl dāvāsi ko košu,

Rožlapiņu tēju došu!

*

Kur sprosti uzliktie paliek?

Domas visam pāri tiek.

Tad kādēļ jāpiepūlas būtu?

Labāk izdošanos sūtu!

/Aija Štube/

***