Es gaidu

21307_355325104568291_1929337192_n

***

Es gaidu, kad tu parādīsies tiešsaistē –

Esmu jau pie tevis pieradinājusies

Tāpat, kā tu pie manis.

Tas nav labi, – saka prāts,

Tas ir lieliski, – smejas sirds…

Sajūtas ambvivalentas –

Spocīgas un gaišas.

Nekam šeit nav gaisma vien –

Zvaigžņu nakts dienai pakaļ skrien!

Itin viss šeit ir tikai rotaļa.

Kādam dota liela, kādam maza daļa.

Uz šīs progresējušās zemeslodes

Kādam kažoks jauns,

Bet kādam tur sen jau kodes.

Galvenais lai neķer pašu šautās lodes…

Mēs novirzījāmies no tēmas,

No tevis izdomātās shēmas.

Nevaru dot atbildi galīgu,

Pirms esam tikušies

Un varbūt pat sasitušies…

Ja pārbaudi šo mēs iziesim,

Varbūt par kopīgi dziedāsim

Uz tās klints, pret kuru viļņi trauc,

Tikai ātrāk brauc,

Jo es gaidu!

/Aija Štube/

***

Advertisements

Jauna diena

10636313_842043779159278_3265500566590536075_n

***

Jauna diena uzaususi

Mūs ar Sauli aplaimot.

Pusnakts murgus padzinusi,

Lēmums – visu izgaismot.

Ēnā slēpjas tumsas gari,

Spilgtuma par daudz ir tiem.

Bet tu pacietīgi vari

Sveci iedegt gariņiem.

/AIja Štube/

***

Ar domu…

Ar domu...

***

Celties ar domu:

Es izglābšu pasauli!”

Un darīt to katru dienu

Raugoties uz sauli.

*

Minhauzenam bij’ ieplānots varoņdarbs,

Donam Kihotam – ar vējdzirnavām cīņa.

Un viss, ko tie darīja bija pa īstam,

Lai arī dzirdējām traukus plīstam…

*

Veltīts viss tika daiļajām dāmām:

Tādām, kas iedvesmot prot,

Tādām, kas nestaigā sejām skābām,

Ar domu, ka viņām visu vajag dot.

*

Celties ar domu:

Es izglābšu Dzimteni!”

Un darīt to katru dienu

Pa ceļam uz Rīgu vai Smilteni…

/Aija Štube/

***

Mirklis

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Viens mirklis un pasaule izmainījās –

Pelēks rīts par saulstariem pildītu dienu pārvērtās!

Pusnakts saltās domas izkusa saulē.

Varu vērties siltā pasaulē,

Putnu dziesmas fonā klausīties –

Tās prieka jūtām palīdz raisīties.

/Aija Štube/

***

Zāles zaļajā dīvānā, zilajā upē kā zīdā…

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***
Iegulties zāles zaļajā dīvānā –
Uz kvadrātmetru divdesmit un vienu,
Izvēlēties ēnas metēju – koku
Un šādi nogulšņāt visu dienu…
*
Līdzās upe mierīgi savā nodabā plūst,
Dzīvā radība tajā ar to par vienu veselu kļūst.
Reizēm par šo sastāvdaļu kļūstu arī es –
Upē uz muguras apguļoties un ļaujoties, lai straume mani nes.
*
Ļaujos, bet vēroju caur puspievērtiem plakstiem,
Sekoju līdzi dabas krāsu rakstiem gar krastiem…
Saules prožektors izgaismo kārtējo dienu,
Kurā, dāvājot sevi, tā dāsni apveltī ik vienu.
*
Zāles zaļajā dīvānā, zilajā upē kā zīdā
Aizmirst par ikdienu, neiesaistīties banālā strīdā,
Neļaut civilizācijai aprīt šo saulaino ainu,
To raksturojot lietot vien dvēseles dzeju un dainu.
/Aija Štube/
***