***
Uzcel mani uz tā baltā zirga.
Kāp tam melnim mugurā,
Un – aidā!
Cauri prērijām, cauri mežiem,
Cauri ziedošiem dārziem svešiem…
Līdz jūrai bangainai
Kā mūsu abu jūtas!
Viļņi šķīst pret zirgu
Nosvīdušajiem sāniem…
Mēs mostamies
Un metamies
Mūsu pašu
Kopīgajās bangās…
/Aija Štube/
***
(I.Repina glezna)
***
No kā jūs bēgat, cienītais mister iks?
Vai kādam jūsu noslēpums atklāts tiks?
Vai zaudēto jūtu iemesls miris vai dzīvs,
Jūs esat to apmāts, ne cilvēks izvēlē brīvs.
*
Un pat ja tā būtu, ne cilvēkiem tiesāt jūs, –
Jūtas, par mīlu ko sauc, skaistākās ir un būs!
Jums novēlēšu vien iespēju satikt to būtni,
Ko ilgās un sapņos jūs saucat par Debesu sūtni!
/Aija Štube/
***
***
Ne slikta, ne laba
Tāda ir standatrtcilvēka jūtu daba…
Vienkārši galva sāp no asiem vārdiem,
Vienkārši zeme līgojas no tālu šāvienu dārdiem,
Krūškurvī zombēta žurka grauž,
Matos savādi zirnekļi tīmekļus auž,
Kāds kādam, kāda vārdā kaulus lauž…
Un kādam tā dzīvojas –
Ne labi, ne slikti – terminu nav,
Tāpēc tos nemeklēšu –
Neraudāšu – paklusēšu…
*
Sāls ūdens
No manām acīm
Plūst uz sālsūdens
Rezervuāriem,
Un kādreiz es saucu
Acis par vārtiem
Pa kuriem saplūdīs šie ūdeņi
Asaru jūrās.
Jo sāļākas asaras, jo labāk –
Nāves jūrā nenoslīkt…
/Aija Štube 12.05.14./
***
***
Pavasara dzirkstele ielido pa logu,
Padzen ziemas stingumu kā izkusušu slogu.
Jaunu jūtu virpulis apdullina galvu;
Tas jums visiem dāvanā – pasniedzu kā balvu!
/Aija Štube 20.03.2014./
***
rudraija 