***
Tag Archives: mūžība
Bezgalīga daudzveidība
***
Sirds mana liesmo
Gars mans redz
To bālgano gaismu,
Kas pasauli sedz.
*
Prāts mans melo,
Dvēsele kliedz,
Kad pelēkā migla
Brīvi redzēt liedz.
*
Sarkana saule,
Zilgana nakts,
Skan mūzika klusa
Kā reāls fakts.
*
Pasaule virmo
Gluži kā sapnī,
Lidoju Mūžības
Krāsu aplī.
*
Mūzikas skaņas
Manu garu sveic,
Laiku un Telpu
Bezgalība veic.
*
Tālas domas atlidoja,
Mūs ar Laiku savienoja –
Skrienot tālēs pazudām
Noslēpumu atradām.
/Aija Štube/1985/
***
Mūžības vārti
***
Ja es tevi pasaukšu uz citu pusi, tu nāksi?
Atvari ir tik noslēpumaini klusi un auksti…
Noslēpumi vilina mesties tajos un grimt,
Iespējams, cerot, ka šādi no jauna var dzimt…
*
Ja es tevi uzaicināšu sameklēt to, kas reiz zuda
Kurā mirklī no mūžības doties pēc tā?
Mirkļi ik mikrosekundi zūd nebūtībā,
Mūžība gaida, tās vārti vienmēr ir vaļā…
*
Ja es došos pa Mūžības vārtiem, kas priekšā,
Nesaukšu līdzi nevienu – un lēmums būs tavs.
Sasauktie, aizrautie maldās un netiek iekšā…
Veids, kā tur tikt tomēr katram ir pašam savs.
/Aija Štube/
***
Tik klusu
***
Ir pagājusi mūžība kā diena.
Izmirkušo ceriņziedu
Blūzu klausos viena,
Ne vārda nesakot,
Neko priekšā nečukstot –
Jau laižoties uz dusu tik klusu,
Cik klusu paiet viena diena
No manas mūžības.
/Aija Štube/
***
rudraija 