***

Viesulis dvēseles dzīlēs

Virspusē nav pamanāms.

Parasti notiekot otrādi –

Man viss ir savādāk.

*

Sirdsbākā gaismiņa mirgo:

Reizēm izdziest, tad spīd.

Vikingu kuģi tur siro,

Rēgu burinieks vīd.

*

Starp Būt un Nebūt Zemi

Es eju, bet satraukums lieks,

Jo sen jau šķērsoti kalni,

To varenums – pasaules nieks.

*

Par vienu nebeidzu jūsmot,

Tas puķu bērniem tāds nieks –

Sirds uguntiņa liek mirdzēt

Kā laimīgās bērnības prieks.

*

Tur uguntiņai liek mirdzēt

Ik katra smaids, kas to nes.

Un šādi spēju es redzēt

Cilvēku nākotnes.

*

Nav naids, nav kari un strīdi

Par naudu un varu ikbrīd.

Cilvēki citādu dzīvi

Dzīvo, vēl citiem -”Labrīt!”

*

Cik daudzi viņiem sekos

Un ignorēs svešos, kas liedz

Redzēt, kā diplomātiskos trikos

Par tautu tie zirdziski zviedz.

*

Puķu un dziesmu laikus

Uz laiku ir jāatliek,

Kad prātos pūš maldu tvaikus

Un vērtības kropļotas tiek.

*

Šai jaunā krēslas pasaulē

Vērtības savādāk sauc –

Izvārties studijas pagaldē

Tad mikrofonā kauc.

*

Uz kājām ja neturies,

Pie mikrofona balsties,

Par nodzerto balsi nestreso –

Fonogrammas to aizstās.

*

Par visu, kas iznīcināts,

Par visu, kas sagrozīts,

Par visu šo Noziegumu

Drīz atbildēs Parazīts!

/Aija Štube/

***