***
Iesim mēs pa šauro ceļu,
Cauri visiem platajiem.
Platajos iet tik daudz meļu,
Tādēļ mēs – ar retajiem:
Kam goda vārds nav tukša skaņa,
Tiem, kam balts nav simbols vien.
Simbols, kurš priekš spēlēšanās,
Pilda viņu vēlēšanās…
Iesim mēs pa šauro ceļu,
To, kur balts ir balts
Un sirds vēl krūtīs sitas.
To, kur melns ir melns
Un prāts tur noslēpumā lietas:
Neizpaužamās,
Nenosaucamās,
Gara cīņās gūstamās,
Dzīvā sirdī jūtamās.
Iesim…
/Aija Štube/
***
***
No kā jūs bēgat, cienītais mister iks?
Vai kādam jūsu noslēpums atklāts tiks?
Vai zaudēto jūtu iemesls miris vai dzīvs,
Jūs esat to apmāts, ne cilvēks izvēlē brīvs.
*
Un pat ja tā būtu, ne cilvēkiem tiesāt jūs, –
Jūtas, par mīlu ko sauc, skaistākās ir un būs!
Jums novēlēšu vien iespēju satikt to būtni,
Ko ilgās un sapņos jūs saucat par Debesu sūtni!
/Aija Štube/
***
***
Sirds mana liesmo
Gars mans redz
To bālgano gaismu,
Kas pasauli sedz.
*
Prāts mans melo,
Dvēsele kliedz,
Kad pelēkā migla
Brīvi redzēt liedz.
*
Sarkana saule,
Zilgana nakts,
Skan mūzika klusa
Kā reāls fakts.
*
Pasaule virmo
Gluži kā sapnī,
Lidoju Mūžības
Krāsu aplī.
*
Mūzikas skaņas
Manu garu sveic,
Laiku un Telpu
Bezgalība veic.
*
Tālas domas atlidoja,
Mūs ar Laiku savienoja –
Skrienot tālēs pazudām
Noslēpumu atradām.
/Aija Štube/1985/
***
***
Ja es tevi pasaukšu uz citu pusi, tu nāksi?
Atvari ir tik noslēpumaini klusi un auksti…
Noslēpumi vilina mesties tajos un grimt,
Iespējams, cerot, ka šādi no jauna var dzimt…
*
Ja es tevi uzaicināšu sameklēt to, kas reiz zuda
Kurā mirklī no mūžības doties pēc tā?
Mirkļi ik mikrosekundi zūd nebūtībā,
Mūžība gaida, tās vārti vienmēr ir vaļā…
*
Ja es došos pa Mūžības vārtiem, kas priekšā,
Nesaukšu līdzi nevienu – un lēmums būs tavs.
Sasauktie, aizrautie maldās un netiek iekšā…
Veids, kā tur tikt tomēr katram ir pašam savs.
/Aija Štube/
***
***
Ar labu nakti, raibā pasaule!
Ar Noslēpumu sapnī man ir randiņš.
Es kavējos, bet viņš jau stāv un sauc,
Tam miega bultas raidot, sejā noslēpumains smaidiņš…
/Aija Štube/
***
rudraija 