***
Smaidi par šo brīdi
Un pasaulē nebūs par ko skumt.
Smaidi šai brīdī klusajā,
Ko sauc par dzīves galapunktu.
Tu jau zini, ka tas nav viss –
Aiz robežas kāds tikko piedzimis.
*
Izjūti to, ko izjūt cits,
Dari, ko darīt liek tava sirds.
Nekliedz pret neprātu, nebīsties
Neviens tevim pretī nestāsies.
*
Domā par sauli, kas pār augstceltnēm lec,
Domā par miglu, kas pasauli sedz.
Izvēlies ceļu pats sevī
Citi spriedīs, klausoties tevī.
*
Cīnies par savu Es,
Neveiksmes uz pleciem nes.
Būs tev reiz dzīvē viss –
Nav bezgalība mirklis šis.
Uz dižkoka celma
Jaunas atvases augs,
Dzīve uz pilnību sauks.
*
Zeltaina migla, sudrabots stars
Caur manu logu iespīd un mirdz.
Lai dzīvē prieks un bēdas mijas,
Tik vienaldzību projām triec.
*
Pelēka migla debesīs –
Kas Sauli no gūsta iznesīs?
Šķiet veselu mūžīgu nespīd vairs tā,
Un dzīve paiet pelēcībā.
*
Atmoda ir melnās tumsas šķēlums,
Tā ir kā asa bulta dvēselē.
Tā nogalina tumsu katrā sirdī,
Tā rada nemieru un priekšnojautas.
*
Vai tumsa ir ļauna vai laba?
Duāla ir tās daba.
Tumsā ir vēl nemodusies gaisma
Tumsa ir tīrums, kur sējama zvaigžņu pļava.
*
Es sveicu Sauli – mirdzošu un jauku,
Skrien prieka vilnis pār Latvijas lauku,
Smaida man rīts kā magone sārta,
Skan dziesma debesīs sacerīta!
*
Ak, laidiet mani vaļā –
Es gribu viena būt,
Un tā kā jasmīnzariņš
Par saldu smaržu kļūt!
*
Laimi meklēt neej, draugs.
Pienāks laiks, un tā atnāks,
Kad dvēsele darboties sauks.
Iztaisi laimi pats –
Tā apbruņos katru vīru,
Īstākas nebūs par brīvu.
Saglabā tik garu dzīvu!
*
Rēc motori pilsētā skaļā,
Kur mašīnu okeāns peld
Pa ielu betona upēm,
Un cilvēki nonāk šai transā…
*
Es pieradu pie tā, ko tukšums dvesa,
Jaunā dzīve jaunus spēkus nesa.
Ir drosme jau atkal man cīnīties,
Par pasaules kontrastiem brīnīties.
*
Sanāciet, sanāciet, visi, visi:
Tie, kas mīl, tie, kas nīst,
Tie, kas bez mērķa apkārt klīst,
Tie, kas vāji, tie, kas stipri,
Skeptiski un apgaroti!
No jūsu mazajām dzirkstelītēm
Kopā radīsim lielu liesmu –
Sadedzināsim viltus pasauli!
/Aija Štube/1989/
***
rudraija 