***

Es mīlu tevi un atvados,

Jo tāds ir laika lēmums.

To uztver arī gājputni,

Kam citur aicinājums.

Es mīlu tevi, Dzimtene!

Varbūt par skaļu teikts?

Bet kādēļ lieki kautrēties,

Ja tā ir patiesība?

Uz sārtas lapas vēstule,

Ko gadalaiki raksta.

Un rudenim tas izdodas

Viskrāsaināk un košāk.

Es mīlu tevi- tu jau zini,

Bet priekšā barjera

Un zemes gadi.

Kādēļ tik svarīgi

Uz Zemes tas,

Es tiešām nesaprotu.

Bet kamēr mīlam,

Viss ir skaists,

Un to mums nevar atņemt

Ne misija, ne uzdevums,

Ne priekšā stāvošais.

Skan burvju vārdiņi

Kā sidrabzvaniņi:

“Es mīlu tevi”.

Es atbildu tāpat,

Un dzīve rit uz priekšu –

Tik viegli, nepiespiesti,

Bat katram savā

Enerģijas telpā,

Viens otra elpā

Tumši gaišajā,

Un tas ir skaisti,

Tas nespēs zust nekad.

Es vienkārši mīlu tevi.

Un tu tāpat…

/Aija Štube/

***