Category Archives: Dzeja

by

Laika mašīna

252234_399710620070238_1263248022_n

***

Uzdāvini man laika mašīnu –

Man vajag nokļūt tur,

Kur likten’s mainīts tika.

Kur jaunus pamatus man lika.

Gudri jūs esat, zinātnieki,

Bet vieduma pietrūkst.

Īpaši, kad prātu aizņem honorāri.

Sirdsapziņa rūgst,

Un beigās saplok.

Kaķis pienu no bļodiņas izlok,

Un ir apmierināts.

Pavisam cits, nekā badā turēts.

Tomēr cilvēkam ir atbildība

Par saviem atklājumiem.

To nesapratīs sabiedrība,

Kas tusē caur pasākumiem –

Lai tikai notiek kaut kas!

Un tieši tāpēc, ka vairums nesaprot,

Jāpaciešas klusējot.

Es pacietīšos ar laika mašīnu.

Arī tas ir liktens, ko lemju es pati,

Un ja tu man dāvāsi laika mašīnu,

Es to aprakšu, līdz laikam, kad sirds

Katram teiks, cik skaisti tā Mīlestībā mirdz.

/Aija Štube/

***

by

Čata krustugunīs

1619196_371089626389404_404949776373340150_n

***

Jums visiem būs jāaiziet,

Un man tas nebūs viegli.

Lai laikā redzētu nākotni, veļi, palīdziet!

Tas ir tavs pieskāriens, kas man liek smaidīt.

*

Un čata krustugunīs mīlēt..

Nezinu, kas tevi atsauca manā dzīvē.

Laikam zinātkāre, vēlme izlauzties brīvē.

Nevēlos kafijas biezumos zīlēt.

*

Bet redzams tas viss ir tāpat –

Es gribu vēl tavus pieskārienus.

Tu klusē, bet mani pieskārieni nedziedēs citu

Tā būs katru nakti, vakaru, dienu un rītu.

*

Tikai vajag līdz tam tikt,

Ne viltības tajā likt.

Tu, protams, fantazē skaisti,

Rudens zeltu man pie kājām laisti…

/Aija Štube/

***

by

Klusētājam

WP_20151011_001

***

Es lasu jūsu izmētātos akmeņus.

Esmu izstaigājusi takas un lielceļus.

Ja kādam patīk apsolīt un vēlāk klusēt,

Tas solītajam neatbilst pat ejot tusēt.

*

Bet nav tik traki – akmeņu man netrūkst,

Ne sviežamo, ne savācamo, jo tie nekūst

Ne siltā saulē, ne dienā saltā, vējainā;

Vien tavās acīs viss vēršas skaistā ainavā.

*

Un, kad tas pāriet, pelēcība nāk,

Ar tavu gribu un negribu tā rotaļāties māk.

Kur paliek tava brīvā griba, domas, kaislības,

Kad viss ir pelēks, bet tev jūtas atraisītas?

*

Tu zini, visiem nav tā prieka sajust to:

Zāli zaļāko un rudens rotu spilgto.

Vai domā, citi jūt tāpat, kā tie, kas bauda vīnu?

Tu zini, ka tā nav, bet klusē raidot vieglu smīnu.

/Aija Štube/

***

by

Es mīlu tevi…

12150_712362728794924_1463721835_n

***

Es mīlu tevi un atvados,

Jo tāds ir laika lēmums.

To uztver arī gājputni,

Kam citur aicinājums.

Es mīlu tevi, Dzimtene!

Varbūt par skaļu teikts?

Bet kādēļ lieki kautrēties,

Ja tā ir patiesība?

Uz sārtas lapas vēstule,

Ko gadalaiki raksta.

Un rudenim tas izdodas

Viskrāsaināk un košāk.

Es mīlu tevi- tu jau zini,

Bet priekšā barjera

Un zemes gadi.

Kādēļ tik svarīgi

Uz Zemes tas,

Es tiešām nesaprotu.

Bet kamēr mīlam,

Viss ir skaists,

Un to mums nevar atņemt

Ne misija, ne uzdevums,

Ne priekšā stāvošais.

Skan burvju vārdiņi

Kā sidrabzvaniņi:

“Es mīlu tevi”.

Es atbildu tāpat,

Un dzīve rit uz priekšu –

Tik viegli, nepiespiesti,

Bat katram savā

Enerģijas telpā,

Viens otra elpā

Tumši gaišajā,

Un tas ir skaisti,

Tas nespēs zust nekad.

Es vienkārši mīlu tevi.

Un tu tāpat…

/Aija Štube/

***