***
Ir pagājusi mūžība kā diena.
Izmirkušo ceriņziedu
Blūzu klausos viena,
Ne vārda nesakot,
Neko priekšā nečukstot –
Jau laižoties uz dusu tik klusu,
Cik klusu paiet viena diena
No manas mūžības.
/Aija Štube/
***
***
Uguns burti, melna nakts.
Kas bij burtu rakstītājs?
Ne tas mags, ne tas burvis,
Tas bij Vārdu zinātājs.
*
Es izdzēru ziedu rasu
Saullēktā skatoties.
Tā es tavu dzīvi lasu
Starp rindām veroties.
*
Smagi, smagi ceriņzari
Samirkuši lietavās.
Vai nav smagi dzīvi nest
Div’ mazās riekšavās?
*
Es atradu zelta birzi
Sudrabā staigājot.
Zelta zaru skaras šķirsi
Sidrabiņu atrodot.
*
Ārā mitri, ārā auksti –
Nāc manā istabā.
Ienākot necilā
Vakardienas kankariņus.
*
Šodien mirsi, rīt piedzimsi
Jauna, brīva, laimīga.
Kam būs žēl, tie runās:
Tu pie visa vainīga! 🙂
*
Man palika garlaicīgi
Zinātniekus klausoties.
Klausījos, ko stāstīja
Ābeļziedu pumpuriņi.
*
/Aija Štube,13.05.14./
***
***
Ne slikta, ne laba
Tāda ir standatrtcilvēka jūtu daba…
Vienkārši galva sāp no asiem vārdiem,
Vienkārši zeme līgojas no tālu šāvienu dārdiem,
Krūškurvī zombēta žurka grauž,
Matos savādi zirnekļi tīmekļus auž,
Kāds kādam, kāda vārdā kaulus lauž…
Un kādam tā dzīvojas –
Ne labi, ne slikti – terminu nav,
Tāpēc tos nemeklēšu –
Neraudāšu – paklusēšu…
*
Sāls ūdens
No manām acīm
Plūst uz sālsūdens
Rezervuāriem,
Un kādreiz es saucu
Acis par vārtiem
Pa kuriem saplūdīs šie ūdeņi
Asaru jūrās.
Jo sāļākas asaras, jo labāk –
Nāves jūrā nenoslīkt…
/Aija Štube 12.05.14./
***
***
Tu radītāja – dzīvības devēja,
Apzināti vai nē,
Bet tu radi jaunas pasaules
Un virzienu tām dod –
Uz kurieni attīstīties:
Pēc mīļuma, dailes un labā,
Vai slavas, naudas un varas dzīties?
Bet varbūt šo izvēli izdarām paši,
Ja gadās šai pasaulē pamaldīties?
Un varbūt viss notiek mainoties,
Jo dzīvē nav sastinguma.
*
Lai kā arī būtu ar cilvēku dzīvi
Un ceļu, pa kuru tiem iet,
Es vēlos tev pateikties, māt,
Ka sirds tava mīl un cieš,
Ka esi, kāda esi,
Un, ka tādēļ esmu es!
***
/Aija Štube, 11.05.14.- Māmiņu dienā/
*
***
Man prieks, ka jūs vienkārši esat –
Ar saulainiem smaidiem un drūmie.
Gan gaidītu dāvanu nesat,
Gan zaru no ziedošiem krūmiem.
*
Man prieks, ka jūs esat pasaulē
Ar savām skumjām un priekiem.
Reto vien liktenis pasaudzē,
Pārvēršot sāpes par niekiem.
*
Es vairāk ar tiem, kurus nesaudzē,
Varbūt par bruņnešiem audzē?
Varbūt šajā savādā pasaulē
Ir savādāk jāpieklauvē?
*
Var būt viss manā iztēlē lieks,
Vien ziedošais maijs nāk ciemos
Pie manis šai dzimšanas dienā,
Un man par to ir liels prieks!
/Aija Štube 09.05.14.)
***
P.S.Izrādās,ka uz šo savu dzimšanas dienu – 2014.gada 9.maiju – esmu nodzīvojusi 16071 dienu.
***
Ir tādi cilvēki – klusi.
Bez skaļām pašreklāmām,
Dzīves drāmām –
Publiski izspēlētām.
*
Cilvēki savu darbu dara,
Un pamana,
Ka kādam ir grūti – palīdz,
Pat nejautājot – kāpēc.
*
Ir tādi cilvēki – gaiši.
Jo viņiem ir dzīva Sirds.
Gaišs prieka lietus nolīst
Un gaišāk dzīvot kļūst!
/Aija Štube/
***
***
Pirmais maijs –
Darba svētki.
Saule slēpjas un putni klusē…
Darbam svētki
Ir tad, kad prieks,
Darīt to, ko dari.
Kad izvēlēties nav tavā varā,
Kur pazūd prieks
Un līksmība garā?
Vai Saule līksmo,
Ja tai liek spīdēt,
Un putniem pēc programmas dziedāt?
Puķes zied tādēļ,
Ka ziedēt ir laiks.
Tā paiet laiks un gadi.
Bet darbaprieks ir vien tad,
Kad tu radi!
/Aija Štube-01.04.14./
***