OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Saulgriežu naktī
Zeltziedu spožumā
Paparde vientuļi mirdz.
Vari iet to uzmeklēt,
Ja vien tīra tava sirds!
/Aija Štube/
***
Saulgriežu naktī
Category Archives: Dzeja
Papardes ziediņš
***
Tava sirds ir tik karsta,
Domas tik asas,
Ka tieši pajautāt prasījās:
Kur tādu sirdi tu ņēmi?
Tu manī raudzījies mēmi.
Varbūt no izbrīna,
Vai vērtēdams…
Tad atbildēji kaut ko
Par genofondu un to,
Ka praktizēt vajagot…
Es jau aizmirsu, ko…
Es jautāju vēlreiz:
No kurienes tevī Tas?
Ak Tas…
Tas ir ziediņš no kabatas.
Atrasts pirms gada
Saulgriežos, pusnaktī, mežā,
Vienatnē, skaidrā prātā tur ejot,
Reizēm kāds tādu redz ziedam
Neaprakstāmā spožumā,
Krāsu harmonijā.
Ja vari, tad noplūc
Un kabatā liec,
Atpakaļ neskatoties
Līdz mājai tiec.
Gaismu, kas tevī jau mīt,
Tas pārvērtīs ugunskurā
Slimības zudīs, Spēks ieplūdīs
Mīlestības vārtus plaši atdarīs
Pašā SirdsKausa dziļumā.
Klusumā, Klusumā, klusumā…
/Aija Štube/
***
Saulgriežu pušķis
***
Mans labais draugs, acuraugs,
Tu esi pārāk noguris,
Tu staigā tā kā apjucis,
Un dzīvot tev jau apnicis…
Es nevaru tevi pagrūst, lai ej,
Jo varbūt tu tūdaļ sabruksi,
Un vēlāk stāstīsi pasaulei,
Ka esmu tevi nobūrusi…
Ņem manu spēku un ejam –
Mums šis tas vēl padarāms –
Pa pauguriem, kalniem un ielejām
Saulgriežu pušķis salasāms!
/Aija Štube/
***
Ar domu…
***
Celties ar domu:
“Es izglābšu pasauli!”
Un darīt to katru dienu
Raugoties uz sauli.
*
Minhauzenam bij’ ieplānots varoņdarbs,
Donam Kihotam – ar vējdzirnavām cīņa.
Un viss, ko tie darīja bija pa īstam,
Lai arī dzirdējām traukus plīstam…
*
Veltīts viss tika daiļajām dāmām:
Tādām, kas iedvesmot prot,
Tādām, kas nestaigā sejām skābām,
Ar domu, ka viņām visu vajag dot.
*
Celties ar domu:
“Es izglābšu Dzimteni!”
Un darīt to katru dienu
Pa ceļam uz Rīgu vai Smilteni…
/Aija Štube/
***
Cilvēkam būt!
***
Iet tā, ka pēdas nepaliek,
Paliek darbi, ko ikdienā dari.
Šādi cilvēki viens otru nesatiek,
Lai gan zin, ka ir līdzīgi Gari.
*
Šādi cilvēki neklausās lekcijas
Par viedumu, problēmām, dzīvi.
Viņi ik brīdi izdzīvo
Šajā mirklī pildīto brīvi.
*
Viņi nezīlē nākotni citiem –
Tiem izvēlē brīviem būs kļūt!
Projām no lasītiem maldiem –
Viņi māca Cilvēkam būt!
/Aija Štube/
***
Debesīs…
***
Es iesmeļu pasauli plaukstās
Un ļauju, lai tā līst –
Zili ezeri, dzīvība
Manās debesīs!
/A.Š./
***
Es rakstīšu
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Es rakstīšu uz jasmīnziedu lapām
Vēstījumu pasaulei un tev.
Dzīvi dzīvojot no šūpuļa līdz kapam,
Paliec Gaismai pretī ejošs, uzticībā sev.
*
Paliec tas, kas esi dziļā būtībā,
Arī tad, kad pasaule jauc prātu.
Sadzirdi to dvēs’les jūtībā,
Tad, kad domu haoss apdraud saprātu.
*
Es rakstīšu uz jasmīnziedu lapām
To, kas dārgs un svarīgs mūžam man.
Ejot cauri aizmirstības telpām,
Dzirdu – dvēselē šī stīga gaiši skan!
/Aija Štube/
***
Ar tiem
***
Ar zaudētājiem mēs neiesim.
Mēs iesim ar tiem, kuri uzvar
Šo cīņu mūžseno un aizmirsto,
Par izlaušanos reiz saukto.
Var saukt to par Apskaidrību,
Domu tīrību, Daili un Gaismu,
Bet labāk ir nesaukt un paklusēt –
Labāk ir sirdsmieru turēt.
/Aija Štube/
***
Domas
***
Kad domās mani apciemo,
Tad ērkšķu krūmi liesmo,
Jo Uguns tava būtība –
Tu nespēj savādāk.
Bet savādāk ir vienkāršāk,
Kad doma domu dzen,
Un sākas atkal ikdiena,
Kas drīz taps vakardiena.
Vien tavu domu liesmojums
Ir pāri lidojums
It visām dienas klapatām
Un viltus lamatām.
/Aija Štube/
***
Dāvana
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Septiņpadsmit pavasara mirkļi
Septiņpadsmit sārtās rozēs mirdz.
Tava dāvana, Murkšķīt, silda,
Un līksma kļūst mana sirds!
/Aija Štube/
***
rudraija 