Tag Archives: Veļi
Čata krustugunīs
***
Jums visiem būs jāaiziet,
Un man tas nebūs viegli.
Lai laikā redzētu nākotni, veļi, palīdziet!
Tas ir tavs pieskāriens, kas man liek smaidīt.
*
Un čata krustugunīs mīlēt..
Nezinu, kas tevi atsauca manā dzīvē.
Laikam zinātkāre, vēlme izlauzties brīvē.
Nevēlos kafijas biezumos zīlēt.
*
Bet redzams tas viss ir tāpat –
Es gribu vēl tavus pieskārienus.
Tu klusē, bet mani pieskārieni nedziedēs citu
Tā būs katru nakti, vakaru, dienu un rītu.
*
Tikai vajag līdz tam tikt,
Ne viltības tajā likt.
Tu, protams, fantazē skaisti,
Rudens zeltu man pie kājām laisti…
/Aija Štube/
***
Veļu ceļi
***
Rudens vēja suņi kauca,
Visas domas sajauca,
Tagad nav, kas parāda
Veļiem dzīvo maskarādi…
*
Pareizi viss bija,
Kad rudens lieti lija –
Vecas rētas dzija –
Visas nesadzija….
*
Veļu laikā klusi,
Kamēr tu vēl dusi,
Uz piekto debesspusi
Maskarāde aizgājusi…
*
Pa saviem ceļiem,
Pie seniem veļiem,
Lai nav lieki jamaldās –
No ļaudīm jābaidās…
*
No rīta lēca saule –
Auksta kā pasaule.
Viens otru sasildat
Siltiem vārdiem piepildot!
/Aija Štube/
***
Veļu ēnas
***
Migla sen vairs neslēpj siluetus –
Tuvus, skarbus, mīļus, ķēmīgus…
Veļu ēnas rotaļājas trepju telpā
Templī, celtā citā gadsimtā.
*
Viss tik pazīstams un dzīvs
Kā toreiz rudenīgā birzī,
Kad pie dzidra svētavota
Teikas teica gara rads un krīvs.
*
Mēs sapratāmies klusēdami smaidot
Un jutām vienojošo, netveramo To,
Kas katrā formā ieslēgts, savažots un locīts
Savās dzīlēs mūžam paliek brīvs.
/Aija Štube -17.10.2013./
***
rudraija 