***
Rudens dārzā,
Kur vējš spēlējās
Ar sveču liesmiņām,
Mēs svinējām
Atvadas
No ilūzijām...
/Aija Štube/
***
Tag Archives: vējš
Veļu ceļi
***
Rudens vēja suņi kauca,
Visas domas sajauca,
Tagad nav, kas parāda
Veļiem dzīvo maskarādi…
*
Pareizi viss bija,
Kad rudens lieti lija –
Vecas rētas dzija –
Visas nesadzija….
*
Veļu laikā klusi,
Kamēr tu vēl dusi,
Uz piekto debesspusi
Maskarāde aizgājusi…
*
Pa saviem ceļiem,
Pie seniem veļiem,
Lai nav lieki jamaldās –
No ļaudīm jābaidās…
*
No rīta lēca saule –
Auksta kā pasaule.
Viens otru sasildat
Siltiem vārdiem piepildot!
/Aija Štube/
***
Vējš
***
Vējš man izrauj lietussargu no rokām
Un iesviež peļķē, ar rudens lapām pilnā.
Pārvaru vēja pretestības spēku ar mokām,
Un drīz jau guļu ar izplestām rokām
Kaut kur starp peļķēm, lietussargu un mašīnām…
*
Uz mani kāds kliedz:”Vai tev dzīvība dārga?”
Manu seju mazgā lietus pavisam kluss.
“Kliedziet uz vēju” – skan mana balss tik vārga,
Man dārgāks ir miers, sen pāri plūst trokšņu kauss…
*
Kļūstu par rudens lapu, kas no koka atrāvusies krīt,
Un krītot virpuļo vēja vadītā dejā.
Lapu kaudzītē pamodīšos jau rīt,
Lietus atkal klauvēs manā kļavlapas sejā…
*
“Vai tev šī dzīvība nebija dārga?” – jautās dabas gari,
Un es teikšu, ka nē, jo paļaujos uz pavasari.
Ja kāds sacīs: ”Šeit glābiņu atrast vēl vari”,
Es pasmaidīšu kādam un teikšu:”Tā pats arī dari!”
/Aija Štube/
***
Senais
***
Kam, senais, manā sapnī nāc un viltu runā?
Tev sen jau tūkstoškārtām mainīgs prāta vējš.
Tu nāc ar pārliecību savu, citus līdzi saucot,
Bet drīz jau pats pret “savējiem” cel ieroci…
*
Tu manā sapnī biji apmaldījies…
Tev skatiens šaudīgs, pārliecības trūkst.
Vai simtreiz griežoties ap savu asi,
Tu centru sevī nesāc pazaudēt?
*
Es redzēju – ar ikdienību kaujies,
Un senie mērķi jau vien atmiņas…
Tu apkārtplūstošajās straumēs ej un ļaujies,
Lai tevi nes, vien apej akmeņus…
*
Ar mani runāji, bet nebija tev vārdu,
Ar kuriem sirdi aizkustināt spēj.
Tev tīk vien ērtības, ko “gara takā” radi,
Bet varbūt vērtības ir šādi transformētas?…
*
Tu, senais, biji tuvs man garā,
Bet citi ceļi tev bij’ ejami.
Ne man būs spriest par tavu izvēli,
Vien paliek cerība, ka neej aitu barā…
*
Jo aitām vienmēr līderis ir “dievs”,
Un ja šis “gods” tev pārbaudījums nepārvarams,
Tad izdzīvo ar to līdz pašam galam,
Lai tālāk ietu Savu Ceļu viens.
/Aija Štube/
***
rudraija 