***
Kad mana gaisma
Saplūst ar tavējo,
Mēs uz brīdi
Kļūstam par sauli
Katrs savai pasaulei.
/Aija Štube/
***
***
Man patiktu ar tevi
Kopā aiziet zvejot,
Lai gan es to darīt neprotu
Un mēģinājusi neesmu…
Varbūt tev patiktu ar mani dejot,
Lai gan es nezinu,
Vai tu to proti un vēlies.
Es ceru, ka esi jau piecēlies,
Uzvilcis darba drēbes
Un pašlaik iemalko kafiju.
Es neeju uz darbu,
Bet kafiju malkoju gan,
Un klusām dungoju
Dziesmu, īpašu man…
Man patiktu…
Vai tas nav egoistiski?
Tu taču neesi teicis,
Ka vēlies jebko no tā visa.
Un mana kafija lēnām atdzisa…
/Aija Štube/
***
***
Vai sastapšu es Tevi sapnī savā,
Kad ēnu labirintos apniks vienai klīst?
Vai varbūt tikšu ievilkta es sapnī Tavā,
Kur violetas saules staros smieklu lietus līst?
Bet varbūt pacelsimies pāri mūsu laikiem,
Kur viltus vērtībām par dārgumiem liek saukties?
Un pārpasaules klusā lapenītē,
Spēsim Sirdij rotaļā ar Sirdi ļauties?
/Aija Štube/
***