***
Ko gan saprāts dara ar mani?
Kamēr dzīvo, teic’ – skani.
Skani kā mūzika klasiskā,
Skani kā dzeja grāmatā,
Skani kā reibonis dejā,
Skani kā prieks brīvībā.
Vienkārši dzīvo un skani!
/Aija Štube/
***
***
Dzīve ir skaista
Tad, kad mēs esam,
Tad kad sevī prieku nesam.
Viss tad padodas,
Kā pa diegu iet,
Brīnumainās krāsās
Saule lec un riet.
Luksoforā vienmēr
Zaļā krāsa spīd,
Ritenim ne reizi
Ķēde nenokrīt.
Vārdu sakot prieks,
Kas pats no sevis nāk,
Iedvesmot mēdz drūmos,
Kuriem nesanāk.
Iedvesmoti ejam
Prieku izdalīt,
Katru dienu labu
Kādam izdarīt!
/Aija Štube/
***
***
Sunim Funim bija Vējš,
Ezītim miglā bija Lācītis,
Vinnijam Pūkam bija draugi
Un zāģu skaidas galvā,
Kuras, iespējams, ļāva
Dzīvi uztvert optimistiski.
Kaķītim bija viņa dzirnavas,
Un spēja piedot visiem un visu –
Lai labāk vairojas prieks!
Kaijai Džonatanam nebija draugu.
Viņš bija Pilnības meklējumos,
Vēl nezinādams, ka Pilnība,
Kādu viņš meklē, nemaz neeksistē.
Džonatana “Pilnība” gaidīja viņu jau sen.
Vai viņš to atradīs? Vai viņa viņu pazīs?
Vai viņi sapratīs, kas viens otram ir?
/Aija Štube/
***
***
Plūcu salijušos ceriņziedus
Un saņemu ceriņdušu uz galvas.
Šonakt skatīju sapņus viedus –
Kuros izdalīju visiem balvas!
*
Kādam par to, ka gudrību sējis,
Kādam par klusēšanu.
Cits lielu dārgumu nosargāt spējis,
Dažs nebeidz Brīnuma meklēšanu.
*
Katram tiek balva, jo Ceļā esot
Notikumi zaigo un mirdz.
Kādam krustu uz pleciem nesot,
Kādam tiek atklāsmju dzirksts!
*
Dāvāju prieku priecīgajiem,
Lai tie pazītu, kāds tas ir īsts.
Dāvāju skumjas bēdīgajiem,
Lai tie beidz gausties un rodas reiz spīts!
*
Vēstījumi nekliedz uz masām:
Klausies, ko teikšu caur tevi!
Galvenais tas, ko Sirdīs mēs lasām,
Klausoties Klusumu sevī!
/Aija Štube/
***
***
Pagaidi mani mazliet,
Kamēr es dziedinu spārnus,
Kamēr lidojums nešķiet
Prieka un spēka pilns.
*
Pagaidi mani mazliet,
Kamēr sadzīst tās brūces,
Kuras sāp vēl aizvien,
Tadēļ grūtāk ir lidot.
*
Pagaidi mani mazliet –
Arī es tevi gaidīšu,
Tad, kad tev kādudien
Apdzisīs dzīvotgriba.
*
Negaidi mani vien tad,
Ja viena projām dodos,
Un neatgriezties nekad
Tev un citiem solos.
/Aija Štube/
***