***
Kad mēs dejojam uz pasaules jumta,
Lūdzu, mūs netraucē – vari tikt nostumta,
Ar visām sekām un globālo krīžu cenām.
Tāpēc ļauj mums dejot un priecāties lēnām.
*
Kamēr mums nav ko dalīt – viss rit ideāli
Tātad beidziet dalīt to mantu.Vai tas tik nereāli?
Mēs esam savādāki – svešiem neizprotami
Divatā vai starp tādiem pašiem sastopami.
/Aija Štube/
***
***
Negaiss ārā,
Negaiss dvēselē –
Vispārcilvēcisks
Dvēseļu putenis.
Cilvēku dvēseles
Putēs un izputēs –
Pasaule neizputēs.
Pasaule Dzīvības
Likumus zin –
Cilvēces genofondu,
Viedākos prātus.
Bet kā tad ar sirdīm?
*
Negaiss cilvēku sirdīs
Pamazām pazudīs,
Vai pagaidām nepazudīs…
Varianti vienmēr ir divi:
Pareizais un nepareizais.
Attīstības sekas.
Atkritumus paņem entropija.
Pareizi iet ir jāmācās –
Reizēm visu mūžu.
Nepareizie citus
Redz skabargainus,
Mainīt grib pasauli,bet
Paši asi kā eži…
Pareizi ejot,
Cilvēkiem veicas –
Kosmosa Likumi palīdz.
*
Negaiss atkārtosies,
Kamēr cilvēki modīsies
Un domāt sāks
Ne tikai par pašlabumu,
Un priekā ziedojot,
Atmaksu negaidot,
Padara darbu
Un klusām tālāk iet.
*
Negaiss pasaulē,
Negaiss dvēselēs…
Likt vienādības zīmi?
/Aija Štube/
***
***
Es balsoju par Sauli
Šai paSaulē –
Zemē zem Saules,
Kur visi mēs esam
Mazliet pamesti,
Kamēr atMostas
Katra sirdsSaule.
Tad paZūd pasaule.
Ir tikai Sirds, Saule
Un Mīlestība
Mūžīgā apskaidrotībā
Tagad un šeit.
/Aija Štube/
***
***
Pēkšņi tumsa zuda –
Apkārt viss balts un pūkains!
Lai gan man tas šķiet dīvains,
Ļujos, lai notiek tā!
Baltas sienas ir mājām,
Balti aizkari plīvo raibu karogu vietā…
Balts Vinnijs Pūks noslēpumaini smaida,
Jo sivēns ir apliets ar balto grīdas krāsu…
Balta ir grīda. Katrs nospiedums redzams.
Vai tu esi gatavs pa tādu – baltu – iet
Un baltā pasaulē dzīvot?
Vai tu zini, kā to dara?
Vai instrukcija ir līdzi?
Vai zināms viss jau tāpat?
/Aija Štube/
***
***
Es iesmeļu pasauli plaukstās
Un ļauju, lai tā līst –
Zili ezeri, dzīvība
Manās debesīs!
/A.Š./
***
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Es rakstīšu uz jasmīnziedu lapām
Vēstījumu pasaulei un tev.
Dzīvi dzīvojot no šūpuļa līdz kapam,
Paliec Gaismai pretī ejošs, uzticībā sev.
*
Paliec tas, kas esi dziļā būtībā,
Arī tad, kad pasaule jauc prātu.
Sadzirdi to dvēs’les jūtībā,
Tad, kad domu haoss apdraud saprātu.
*
Es rakstīšu uz jasmīnziedu lapām
To, kas dārgs un svarīgs mūžam man.
Ejot cauri aizmirstības telpām,
Dzirdu – dvēselē šī stīga gaiši skan!
/Aija Štube/
***
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Kad mana gaisma
Saplūst ar tavējo,
Mēs uz brīdi
Kļūstam par sauli
Katrs savai pasaulei.
/Aija Štube/
***
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Viens mirklis un pasaule izmainījās –
Pelēks rīts par saulstariem pildītu dienu pārvērtās!
Pusnakts saltās domas izkusa saulē.
Varu vērties siltā pasaulē,
Putnu dziesmas fonā klausīties –
Tās prieka jūtām palīdz raisīties.
/Aija Štube/
***
***
Reiz man teica ziedu feja īsta:
Pa šo pasauli tik daudz es apkārt klīstu –
Jaunus ziedus modinu, lai izplaucētu,
Lai visu ziedu dvēselīte mūžam nenovīstu!
/Aija Štube/
***
***
Šo dzīvi tu mīli vairāk
Par visu, kas tajā ir dzīvs,
Un kas gan būt var vēl daiļāk,
Ja garā esi tu brīvs?
*
Vien mēģini iemīlēt dzīvo,
Kas apkārt tev čalo un dzied.
Dzīvi var atdot par brīvo,
Bet dzīvība zaļo un zied!
*
Bez noteikumiem tā dāvā
Tev visu sevi un vēl…
Vien nesēdi puskrēslā blāvā
Nāc ārā, kur paSaule kvēl!
/Aija Štube/
***
rudraija 