Haoss un Harmonija

529538_554974624520790_847098221_n

***

Kā vēlos tevi redzēt

Ik dienu, ik stundu, ik brīdi,

Bet nekad nevaru paredzēt,

Kad tas būs iespējams…

Mēs kaislīgi mīlam vārdos,

Un, es ceru, ka dzīvē – tāpat.

Es atveru vārtus Haosam,

Un pēkšņi viss sakārtojas

Harmoniski un pats no sevis.

Laikam pareizi izdarīju –

Ienest Harmoniju Haosā,

Kurš tūlīt mainīties sāk.

Reizēm tā gadās.

Kurš par Haosa būtnēm gādās?

Tumsu pārvērst Gaismā – tāds uzdevums.

Viltus gaismu, iedomību – iemest Haosā.

Neuztraucies, tev arī pietiks.

Un tā – kur vien ejam,

Haoss pārtop Harmonijā.

/Aija Štube/

***

Vārti

10868172_696494617134379_6125810555031594093_n

***

Kā atvērt tos vārtus,

Kuri vienmēr ir slēgti?

Nāk gudrie un cenšas

Uzminēt atslēgas kodu,

Nāk spēcīgie,

lai uzlauztu atslēgu,

Ticīgie klauvēt nāk…

Rezultāta nav.

Jo tikai Mīlestība

Atver vārtus,

Kuri vienmēr ir slēgti.

/Aija Štube/

***

Mīlu un vēlos

skani (2)

***

Mīlu. Vēlos un Punkts!

Tāpat kā to vēlies tu.

Bet pagaidām mums tas liegts –

To sen jau sapratu.

*

Rudens rozes, koki – ugunskuri.

Tikai pacieties, tikai izturi,

Kamēr manī rētas vēl dzīst,

Pa promenādi jāpaklīst.

*

Mīlu, vēlos un daudzpunkts,

Kamēr nav aizbraucis jumts.

Es gaidīšu, ceru – tu arī

Tā, it kā tas notiktu rīt.

/Aija Štube/

***

Es mīlu tevi…

12150_712362728794924_1463721835_n

***

Es mīlu tevi un atvados,

Jo tāds ir laika lēmums.

To uztver arī gājputni,

Kam citur aicinājums.

Es mīlu tevi, Dzimtene!

Varbūt par skaļu teikts?

Bet kādēļ lieki kautrēties,

Ja tā ir patiesība?

Uz sārtas lapas vēstule,

Ko gadalaiki raksta.

Un rudenim tas izdodas

Viskrāsaināk un košāk.

Es mīlu tevi- tu jau zini,

Bet priekšā barjera

Un zemes gadi.

Kādēļ tik svarīgi

Uz Zemes tas,

Es tiešām nesaprotu.

Bet kamēr mīlam,

Viss ir skaists,

Un to mums nevar atņemt

Ne misija, ne uzdevums,

Ne priekšā stāvošais.

Skan burvju vārdiņi

Kā sidrabzvaniņi:

Es mīlu tevi”.

Es atbildu tāpat,

Un dzīve rit uz priekšu –

Tik viegli, nepiespiesti,

Bat katram savā

Enerģijas telpā,

Viens otra elpā

Tumši gaišajā,

Un tas ir skaisti,

Tas nespēs zust nekad.

Es vienkārši mīlu tevi.

Un tu tāpat…

/Aija Štube/

***

Pārvērtības

282975_4064428886093_2104824912_n

***

Nāc un nogalini mani maigi,

Jo bez tevis nevarēšu tik un tā.

Agresijas impulsus neraidi.

Sadegs liekais krematorijā,

Sadegs arī svarīgais…

Es piedāvāju tev variantus.

Tev tie nepatika.

Tu aiztraucies, saucot vārdus negantus,

Jo tikai tāda dzīve tev patika.

Es paliku un gaidīju pārmaiņas.

Manas acis kļuva sapņainas,

Un, kad tu atgriezies, tas nebiji tu.

Tu biji pārvērties – es to sapratu.

Nezinu, kas tevi bija mainījis,

Un vai gan nav vienalga?

Tu nekad vēl nebiji tā smaidījis;

Tu esot mani tik ilgi gaidījis…

Un, izrādās, pārvērtusies biju es,

Tādēļ savādāks kļuvis biji tu.

Mēs tagad esam divas dvēseles,

Kuras dzīvo tā, lai tumsa tās neskartu.

/Aija Štube/

***

Vārdi

164940_441662905920990_1316160807_n

***

Sakiet vien sakiet

Vārdus ļaunos –

Tos, kas dvēselei

Nomirt liek,

Jo vārdi ir ierocis

Visu varošs,

Tādēļ, ja saki – 

Padomā – ko,

Padomā – kāpēc,

Padomā – kā.

*

Reiz drauga vārdi

Sirdi akmenī pārvērta

Tikai ar vārdiem vien…

Tad kāds to atdzīvināja

Ne vārda neteikdams – 

Ar Mīlestību vien.

Jo mīla  ir Spēks,

Kas visu spēj,

Tā jaunas sēklas

Zemē sēj!

/Aija Štube/

***

No citas vielas

No citas vielas..

***

Visam vajadzēja būt labi, bet nebija.

It kā pareizi darīts – pēc instrukcijas,

Tomēr formula palika uz papīra pareiza,

Bez praktiska rezultāta dzīvē.

*

Ja mīlestībai ir piešķirta diagnoze,

Tad formulai darboties nācās.

Kā tad ar tavu gudro prātu

Un materiālistisko piegājienu?

*

Tu varot uzbūvēt intelektu –

Mākslīgo, robota prātu.

Bet nedarbojas dzīvē tava pareizība –

No citas vielas ir mīlestība!

/Aija Štube/

***