Tag Archives: domas

by

Domas

Domas

***

Saule spīd vai lietus līst

Domas vien pie tevis klīst.

Sprostu es tām uzcelšu –

Pāri rāpties neļaušu!

*

Sen tās pārlidoja pāri –

Jaunu dvesmu uztver kāri.

Pat ja domāju par citu,

Jūt, ka durvis neaizcirtu.

*

Domas – rožu ziedlapiņas

Nesaskaitāmas ir viņas!

Ja tās visas kaudzē krautu,

“Rožu sārts” – šo darbu sauktu.

*

Domas vien pie tevis klīst

Lai gan rozes ātri vīst.

Ja vēl dāvāsi ko košu,

Rožlapiņu tēju došu!

*

Kur sprosti uzliktie paliek?

Domas visam pāri tiek.

Tad kādēļ jāpiepūlas būtu?

Labāk izdošanos sūtu!

/Aija Štube/

***

by

Papardes ziediņš

187904547

***

Tava sirds ir tik karsta,

Domas tik asas,

Ka tieši pajautāt prasījās:

Kur tādu sirdi tu ņēmi?

Tu manī raudzījies mēmi.

Varbūt no izbrīna,

Vai vērtēdams…

Tad atbildēji kaut ko

Par genofondu un to,

Ka praktizēt vajagot…

Es jau aizmirsu, ko…

Es jautāju vēlreiz:

No kurienes tevī Tas?

Ak Tas…

Tas ir ziediņš no kabatas.

Atrasts pirms gada

Saulgriežos, pusnaktī, mežā,

Vienatnē, skaidrā prātā tur ejot,

Reizēm kāds tādu redz ziedam

Neaprakstāmā spožumā,

Krāsu harmonijā.

Ja vari, tad noplūc

Un kabatā liec,

Atpakaļ neskatoties

Līdz mājai tiec.

Gaismu, kas tevī jau mīt,

Tas pārvērtīs ugunskurā

Slimības zudīs, Spēks ieplūdīs

Mīlestības vārtus plaši atdarīs

Pašā SirdsKausa dziļumā.

Klusumā, Klusumā, klusumā…

/Aija Štube/

***

by

Domas

shutterstock_98095046_1420369990792

***

Kad domās mani apciemo,

Tad ērkšķu krūmi liesmo,

Jo Uguns tava būtība –

Tu nespēj savādāk.

Bet savādāk ir vienkāršāk,

Kad doma domu dzen,

Un sākas atkal ikdiena,

Kas drīz taps vakardiena.

Vien tavu domu liesmojums

Ir pāri lidojums

It visām dienas klapatām

Un viltus lamatām.

/Aija Štube/

***

by

Pārāk…

Pārāk...

***

Pārāk paļāvīgas jūsu sirdis –

Vēl sāpes nejutušas vaļā stāv…

Vai arī daudz pieredzējušais prāts

Ļauj, lai pieredzes daudzums tiek krāts?

*

Pārāk gudras jūsu domas –

Vai tikai tās nav no grāmatu Guru?

Varbūt tos citējot, atklāsmes rodas –

Šo pieredzi uzkrāt daudzi tālumā dodas.

*

Pārāk nopietni jūsu vaigi…

Vai zināšanu smagums liek skumt?

Reizēm der palaist pa vējam tās maigi,

Lai ikdienā izdodas nepagurt!

/Aija Štube/

***

by

Līst…

Līst...

***

Lietains rīts.

Viss miglā tīts.

Sapnis pārtraukts

Paliks nenoskatīts.

***

Ārā līst,

Dvēselē brūces dzīst.

Gribās izteikties dzejā,

Un iemest to visu sejā.

Tikai nezinu kam…

Varbūt Nelabajam?

Bet Nelabais

Uzsmaida Labajam,

Redzot to klusām

Aizejam.

Ārā līst.

Brūces dzīst.

Domas nerātni

Apkārt klīst.

/Aija Štube/

***

by

Augšāmcelšanās

Augšāmcelšanās

***

Pacelies pāri ikdienas miglai,

Kura tik draudīgi iesūkt mūs steidz.

Atceries, piederam Brīvajai dzimtai,

Tādēļ vaidēt un žēloties beidz!

*

Uzturi sevī Brīvības garu,

Neļauj to samalt ziņu portāliem.

Nav mums kopīgs nekas ar šo baru,

Kuri tic reģiem un sapņiem fatāliem.

*

Lido domās, esi ar Savējiem

Lai arī bieža būtu šeit vilšanās,

Nebiedrojies ar svārstīgi galējiem,

Pienāks mums īstā Augšāmcelšanās!

/Aija Štube/

***

by

Nestāvi priekšā

Nestāvi priekšā!

***

Nestāvi priekšā manai aizai!

Redzu, ne tilta, ne virves tur nav.

Domās jau esmu pāri šai plaisai –

Ar to arī pietika – saprast, ka nav

Cilvēku sacelto šķēršļu.

Es neredzu tos, jo eju pa savu –

Neviena vēl neietu pļavu,

Un nevelku līdzi sev lieku kravu

Ar sakrātām viedo zināšanām.

Visam savs laiks – nu ir laiks visu atstāt,

Lai brīvs ir saprāts, domas un sirds.

Un skat’ Tavu brīnumu – brīvi ejot,

Saule daudz spožāk un siltāk man mirdz!

/Aija Štube/

***