Tag Archives: daba

by

Pilnmēness

Pilnmēnesī..

***

Mums apnika kāpelēt pa trapiem

Un tādēļ mēs aizgājām uz kapiem –

Tur klusums, tur daba un miers,

Tur neslapstās marodier’s.

*

Vai pasaules vērtības krājot

Nav sakrājies pārāk daudz

Tā visa, kas augšupkāpjot,

Liedz celties un justies, ka audz?

*

Mēs izrakām visam tam kapu,

Ko daudzi debesīs celtu,

Un sametām iekšā tās vērtības,

Kas der vien kā dzīves ērtības.

*

Trīs saujas smilšu izpaliks –

Šie atribūti citiem tiks.

Putekļus no sejām notraušam,

Un smiltis no tērpu krokām.

*

Kad apniks kāpelēt pa dzīves trapiem,

Nāc pie manis – aiziesim uz kapiem,

No kapličas akas ūdeni smelsim

Un pilnmēnesi spaiņiem dzersim!

/Aija Štube/

***

by

Zāles zaļajā dīvānā, zilajā upē kā zīdā…

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***
Iegulties zāles zaļajā dīvānā –
Uz kvadrātmetru divdesmit un vienu,
Izvēlēties ēnas metēju – koku
Un šādi nogulšņāt visu dienu…
*
Līdzās upe mierīgi savā nodabā plūst,
Dzīvā radība tajā ar to par vienu veselu kļūst.
Reizēm par šo sastāvdaļu kļūstu arī es –
Upē uz muguras apguļoties un ļaujoties, lai straume mani nes.
*
Ļaujos, bet vēroju caur puspievērtiem plakstiem,
Sekoju līdzi dabas krāsu rakstiem gar krastiem…
Saules prožektors izgaismo kārtējo dienu,
Kurā, dāvājot sevi, tā dāsni apveltī ik vienu.
*
Zāles zaļajā dīvānā, zilajā upē kā zīdā
Aizmirst par ikdienu, neiesaistīties banālā strīdā,
Neļaut civilizācijai aprīt šo saulaino ainu,
To raksturojot lietot vien dvēseles dzeju un dainu.
/Aija Štube/
***

by

Prom no pilsētas, kas vārās…

WP_20140721_009
***
Viss pa vīlēm un uz pusēm
Pārraujams un sadalāms.
Un visvairāk tiem, kas klusē,
Atņemams un norakstāms.
*
Skaļi vārdi, pērkondārdi
Atņem prieku man un tev.
Labi vēl, ka nenospārda,
Vēlmē pielīdzināt sev.
*
Prom no pilsētas, kas vārās
Pati savās atraugās.
Mūs ved Daba prieka ratos –
Gaiss un upe pabaros!
*
Te par brīvu un uz pusēm
Dāvināms un atdodams,
Bet mēs paši tumsas pusē
Meklējam, kur Noslēpums…
*
Izgaismojas tumšā puse,
Aizbēg rēgi pagrabā.
Tur, kur ejam – gaisma pulsē,
Noslēpumus saglabā.
/Aija Štube/
***

by

Doma

Doma..

***

Mosties ar domu krāsainu,

Bradā pa zāli rasainu.

Putnu balsis skan telpā

Kā dabiskā meditācijā.

*

Rīta saule lai sasilda,

Sirdi ar gaišumu pilda;

Ja arī diena būd trauksmaina –

Tā dabas harmonijas aina.

*

Viss notiks tad, kad tam jānotiek.

Vien bedres citiem nerociet…

Visam sīkam domas pāri iet,

Kaut reizēm parotaļājas mazliet.

*

Doma ir mērķis, spēka vārds

Vairākkārt piesaukts un skandināts.

Un pienāk diena, kad Tu un Mērķis Viens –

Gaismas un siltuma Sirds pavediens!

/Aija Štube/

***

by

Vasaras lietus

Image

***

Vasaras lietus mērķtiecīgi appludina manu pilsētu.

Bez liekas trauksmes labāk iet basām un atcerēties par to cukuru…

Neizkusīsim, pat, ja samirksim līdz pēdējai vīlei.

Šodien ir jāpadodas dabai – jāatdodas, jāļaujas tās spēlei.

*

Labi, ja liekās domas un sajūtas – kā pīlei ūdens.

Lai lāses nāk pār galvu, notek pār spalvu un izslāpušajā zemē krīt.

Jāatceras, ka daudz smaguma mums vēl tikai priekšā,

Bet par to nedomāsim šorīt – padomāsim par to rīt!

/Aija Štube/

***

by

Lidojums

Image

***

Uz mežiem un pļavām,

Ezeriem, upēm un jūru

Mans sapņu ķermenis lido;

Pār pilsētu celtnēm un Gaismas pili,

Pār civilizēto un snobisko.

Tas nolaižas saulainā pļavā –

Sirds līksmo par dabisko,

Un ziedi birst svētvietā –

Miljoniem krāsainu dzīvību

Uz dabas stīgām spēlē,

Un visam atrodas vieta

Atvērtā dvēselē.

/Aija Štube/

***

by

Daba

Image

***

Pavasar’s ievziedu ratos
Ar ceriņiem pamādams aizjoņo,
Vasara spoguļodamās
Savos dabas skatos
Līdz ar mums ik dienu soļo.
*
Papeļu pūkas uz ielām
Un istabās dejo.
Trauslie jasmīni reibinot zied,
Putni koros un pa vienam dzied,
Bet kāds par to visu dzejo.
*
Aiz sevis atstājot pilsētas dunu skaļo,
Mežā uz krituša koka apsēžos,
Veros tauriņu haotiskajās dejās
Un šķiet – viņi klusiņām smejās
Aiz prieka, ka apkārt pasaule zied un zaļo.
/Aija Štube/ 

***

by

Miera buča pasaulei

Image

***

Pūpoli zied, putni čivina,

Cilvēki savādas problēmas risina.

Svešu ideju pārņemti prāti

Dvēseles mieram kā aizslēgti vārti.

*

Saule tik spilgta, bet sals vēl kniebj.

Problēmu pārņemtie viens otram riebj.

“Kas zobenu paceļ, tas no tā krīt”-

Teiciena patiesums atklāsies rīt…

*

Ziema ir garām, viss mostas un plaukst.

Vietām vēl pērnās lapas čaukst.

Tanku vietā – kāpsim uz moča,

Lido lai pasaulē miera buča!

*

Prātos, jūtās un sirdī dzimst prieks.

Naida varas un runas ir nieks!

Dod savu roku un ejam tusēt –

Šoreiz ienaidniekiem būs klusēt!

/Aija Štube-01.04.2014./

***

Īsais variants:

Ziema ir garām, viss mostas un plaukst.

Vietām vēl pērnās lapas čaukst.

Dosimies dabā – kāpsim uz moča,

Lido lai pasaulē miera buča!

/Aija Štube/