***
Šodien ir rudens sākums.
Nekādas atvasaras, nekā,
Bet ir dārza veltes uz galda,
Un ir jaunas krāsas dabas paletē.
*
Es nevēlos lidot gājputniem līdzi –
Man labi tepat, kur notiek rudens.
Atkal kāds ar pasaules galu draud –
Laikam bērnības trauma…
*
Šodien ir rudens sākums.
Tomēr tas nav salts.
Ja dabā viss notiks pakāpeniski,
Vēlāk apkārt būs balts.
*
Kas ir Patiesība?
Mēdz jautāt cilvēki.
Izslēdz datoru, izej ārā –
Patiesība ir tur!
/Aija Štube/
***
***
Nekas nepaliek bez sekām,
Pat, ja eju pēc bekām.
Laika likumiem tu seko,
Pat, ja nedari neko.
*
Es tavus vārdus gaidu:
Stundu, dienu, mēnesi…
Tu mani vienkārši aizmirsi,
Vai arī es tevi baidu…
*
Dzīve nav domāta bēdām,
Tad kādēļ to ir tik daudz?
Varbūt mēs bonusus pelnām,
Kurus izlietosim pēc tam?!
/Aija Štube/
***
***
Neviens cits to neizdarīs –
Tikai tu.
Tu jau zini, ko un kā,
Jo mēs satikāmies
Mūsu pasakā…
/A.Š/
***
***
Nāc un nogalini mani maigi,
Jo bez tevis nevarēšu tik un tā.
Agresijas impulsus neraidi.
Sadegs liekais krematorijā,
Sadegs arī svarīgais…
Es piedāvāju tev variantus.
Tev tie nepatika.
Tu aiztraucies, saucot vārdus negantus,
Jo tikai tāda dzīve tev patika.
Es paliku un gaidīju pārmaiņas.
Manas acis kļuva sapņainas,
Un, kad tu atgriezies, tas nebiji tu.
Tu biji pārvērties – es to sapratu.
Nezinu, kas tevi bija mainījis,
Un vai gan nav vienalga?
Tu nekad vēl nebiji tā smaidījis;
Tu esot mani tik ilgi gaidījis…
Un, izrādās, pārvērtusies biju es,
Tādēļ savādāks kļuvis biji tu.
Mēs tagad esam divas dvēseles,
Kuras dzīvo tā, lai tumsa tās neskartu.
/Aija Štube/
***
***
Savās ellēs dēmoni mīt
Jo ļaudis allaž grib projām tos dzīt,
Bet dēmoni pieņem eņģeļu skatu
Un smejas par cilvēku neprāta faktu.
*
Tie pārvēršas katru reizi par citu
Gaismas eņģeli, kam ļaudis tic,
Un vajag lielu paškritiku,
Kas nepieņem to, kad ierodas cits.
*
Dēmoni evolūciju grauj,
Cilvēkiem muļķības iedvešot.
Tad labāk, lai velns viņus rauj,
Iedomu pilis sagraujot!
/Aija Štube/
***
***
***
Aizlauztiem spārniem
Eņģeļi lidot mēģina.
Salauztām sirdīm
Cilvēki dzīvo
Un ilgojas pēc spārniem,
Lai aizlidotu tur,
Kur nesāpina nekas.
Eņģeļiem spārni
Pa zemi velkas,
Uzsūcot šīs zemes dubļus,
Kļūst netīri un smagi.
Un neviens vairs viņus
Nenosauc par eņģeļiem…
Cilvēki un eņģeļi
Ilgojas pēc rītdienas gaismas.
Nekas nenāk tāpat “no gaisa” –
Debesīs ir radusies plaisa…
/Aija Štube/
***
Notis šiem vārdiem:
***
Diena lietainā
Ziedu pušķīšiem dekorētā.
Tik daudz prieka, cerību,
Mazliet vilšanos
Un jaunu tikšanos.
Dienā lietainā
Sidraba zvaniņi skan,
Aicinot apgūt zinības
Arī tev un man.
Un tas nekas,
Ka skolas laiki garām –
Pilnveidošanās ir tā,
Ko visu mūžu darām!
/Aija Štube/
***
***
Es gaidu, kad tu parādīsies tiešsaistē –
Esmu jau pie tevis pieradinājusies
Tāpat, kā tu pie manis.
Tas nav labi, – saka prāts,
Tas ir lieliski, – smejas sirds…
Sajūtas ambvivalentas –
Spocīgas un gaišas.
Nekam šeit nav gaisma vien –
Zvaigžņu nakts dienai pakaļ skrien!
Itin viss šeit ir tikai rotaļa.
Kādam dota liela, kādam maza daļa.
Uz šīs progresējušās zemeslodes
Kādam kažoks jauns,
Bet kādam tur sen jau kodes.
Galvenais lai neķer pašu šautās lodes…
Mēs novirzījāmies no tēmas,
No tevis izdomātās shēmas.
Nevaru dot atbildi galīgu,
Pirms esam tikušies
Un varbūt pat sasitušies…
Ja pārbaudi šo mēs iziesim,
Varbūt par kopīgi dziedāsim
Uz tās klints, pret kuru viļņi trauc,
Tikai ātrāk brauc,
Jo es gaidu!
/Aija Štube/
***
***
Man šodien gribas spēlēties
Kā mazai meitenei,
Un skaistas lietas vēlēties,
Kas patīk sievietei.
*
Man šodien gribas padejot
Ar senu tuvu draugu,
Un ik pa laikam pajokot
Ar savu acuraugu.
*
Man gribas bezrūpību –
Nevēlos plānot neko,
Kas robežojas ar nekaunību,
Kad kādam saku – Ej,beko!
/Aija Štube/
***
rudraija 