PENTAX Image
***
Dzīve ir pārāk īsa, lai domātu par vakardienu.
Kaķi arī nedomā par pienu,
Kad iedod, tad labi!
Mēs maksājam par to, lai dzīvotu…
Maksājam par ērtībām.
Ja mēs kā putni lidotu,
Mēs cīnītos, lai izdzīvotu.
Cilvēkam vajag ne vien ērtības,
Cilvēkam vajag vētrības.
Lai baudītu, lai izrādītu,
Lai saprastu, kuras tās īstās…
Dimanta vērtība, vieda vārda vērtība.
Kam priekšroka dodama?
Izšķir to pieredze, apziņa, prāts –
Viss, kas gadsimtiem SirdsKausā krāts!
/Aija Štube/
***
***
/Aija Štube/
***
***
Aizver savu datoru un ejam!
Ejam dabā lasīto vērot.
Tur – pa ceļam smieklus sējot,
Var aizmirst sajūtu “sērot”.
*
Novērs no spoguļa savu skatienu
Un paskaties acīs man!
Vai redzi tur Sansaras ratu?
Un Mūžības zvani kā skan?
*
Tik neņem to visu galvā –
Tas viss ir apmāns, bet jauks.
Tu sajūti reāli balvā
To, ka zem kājām ir lauks.
*
Nav tava datora gudrību.
Ar visām tām saplūsme zūd.
Toties tu izjūti dzīvību,
Kura nezūd, bet zied!
/Aija Štube/
***
***
Cilvēki labie,
Patiesību meklējošie,
Daudz ko zinošie,
Saprotošie…
Kādēļ vajājat mani?
Draudat ar iznīcību
Un atņemtu brīvību?
Ko ļaunu es jums daru?
Apveltu jūs ar varu?
Vai zināt, kas es esmu?
Es – daļiņa no jums,
Es esmu jūsu domas
Meditatīvās, skaistās
Un arī tās, kuras liek
Mani iznīcināt.
Es esmu šīs pasaules
Daile un prieks.
Vai tas kādam jau lieks?
Vai visi jau Modušies?
Tie, kuri Nomodā, nevajā mani,
Tie saprot – es Likteņa zvani.
Es jūsu Džonatans – Kaija.
Es – ilūzija Maija!
/Aija Štube/
***
***
Robežas mēs uzliekam paši
Ar mācībām, paražām, kultiem.
Un kamēr tev tas būs svarīgi,
Tu nebūsi patiesi brīvs.
Es brīva, jo esmu Ragana,
Un tas nav ne kults, ne nosaukums.
Tas vienkārši ir tāds Spēks,
Kuru nejust tu nespēj,
Kuru sajust tu alksti,
Kurā grimsti kā mirāžā
Izslāpis baudas.
Man robežu nav.
Es varu nākt.
Es varu nenākt.
Es varu visu,
Ko vēlos panākt!
/Aija Štube/
***
***
No rīta, kad saule lec,
Es tevi atkal apciemošu,
Izbaudīšu, un tev to likšu.
Nav ko gulēt ilgāk par paredzēto!
Neslinko. Man vēl atpakaļ jālido…
Mācību pārbaude praksē.
Un divreiz gandrīz jau uz sārta –
Labi, ka esam citā gadsimtā.
Bet, kad tu jautā – kā?
Es nespēju atbildēt.
Es spēju tikai improvizēt…
/Aija Štube/
***
***
Mēness tilts, pa kuru mēs ejam
Mainās katru dienu –
Jāpielāgojas.
Īpaši augstpapēžu kurpēs…
Izturēs!
Ja tu tā saki, es ticu.
Nevis akli ticot,
Bet tevi zinot.
Mēs ejam droši,
Un mums ir vienalga,
Ko klaigā pūlis tur lejā.
Viņi ir lejā –
No turienes vienmēr
Viss savādāk izskatās.
Lai paceļās.
Mums vietas pietiks.
Mums un līdzīgajiem
Gariem.
/Aija Štube/
***
***
/Aija Štube/
***
***
Mana sirds asiņo.
Tu to izliec visu apskatei –
Lai vēro, kā tā mirst…
/Aija Štube/
***
PENTAX Image
***
Tu atnāksi, kad tam pienāks laiks
Ar spieķi vai rožu pušķi.
Tu būsi uzmanīgs un maigs,
Bet nekad netēlosi lišķi.
*
Es gaidīšu visu mūžu,
Bet mūžs šis ir ļoti īss.
Es varu kļūdīties brīžiem,
Bet ilgi šīs kļūdas, šķiet, dzīst…
*
Es eju tev pretī jau sen
Tikai tu to vēl nepamani.
Mani ceļā sirds mana dzen,
Kamēr citai tu dimantus dāvini…
*
Tu jau pie durvīm klauvē,
Bet man šķiet – tas pārdevējs.
Es eju raudzīties pasaulē,
Tu šķiti man savādnieks.
*
Bet pienāks laiks, kad tas notiks
Vētrā vai saulainā dienā.
Pieredzes mums beidzot pietiks,
Lai redzētu īsto Vienā!
/Aija Štube/
***
rudraija 