***
No kā jūs bēgat, cienītais mister iks?
Vai kādam jūsu noslēpums atklāts tiks?
Vai zaudēto jūtu iemesls miris vai dzīvs,
Jūs esat to apmāts, ne cilvēks izvēlē brīvs.
*
Un pat ja tā būtu, ne cilvēkiem tiesāt jūs, –
Jūtas, par mīlu ko sauc, skaistākās ir un būs!
Jums novēlēšu vien iespēju satikt to būtni,
Ko ilgās un sapņos jūs saucat par Debesu sūtni!
/Aija Štube/
***
***
Vai zināt, kam cauri ir nācies iziet un atgriezties?
Vai zināt, ka Ceļš šis nav rozēm kaisīts?
Un pienāk brīdis, kad gribās atpakaļ pagriezties,
Lai redzētu, kas un ar ko šajā Ceļā ir saistīts.
*
Vai zināt, kur paša Likteņa Sakni var izrakt?
Vai zināt, cik asi ir dzelkšņi uz Ceļa?
Ir pienācis laiks ikkatram to visu reiz izprast,
Un tādēļ nav “jāmazgā citu netīrā veļa”.
*
Vai zināt, ko Brīvībā Brīvie dara?
Vai zināt, kur visuma sākums un gals?
Ir cilvēkam jāizprot zināšanu vara,
Tad nemocīs Sirdi ne kaislību kvēle, ne sals!
/Aija Štube/
***
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Putnu balsis viena otru pārspēt cenšās,
Kur vien skatiens raugās – ziedu jūra plešās.
Klusēdama cauri visam brienu –
Ak, šādi aizvadīt var visu dienu!
Un kādēļ man to nebaudīt, un prieku garām laist,
Ja viss šis skaistums – brīdis īss, kurš drīz jau gaist?!
/Aija Štube/
***
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Cikos ir ceriņu laiks?
Laikā, kad zied tava sirds!
Laikā, kad mīlestība
Katrā atvarā mirdz!
/Aija Štube/
***
***
Tev mīlēt gribās tik ļoti,
Tev šķiet pat, ka tu to proti,
Bet beigās, kad viesulis pāri brāžas,
Mīlas priesteris no troņa gāžas.
*
Tikai sev tu mīlas alksti,
Kad nemīlēts atkal salsti,
Meklē, kur vainīgi citi,
Par upuri kuriem tu kriti.
*
Viss vienkāršāk, nekā tu domā –
Lai iejustos mīlnieka lomā,
Ir jādod vispirms no sevis,
Tad citi tieksies pēc tevis!
/Aija Štube/
***
***
Pārāk paļāvīgas jūsu sirdis –
Vēl sāpes nejutušas vaļā stāv…
Vai arī daudz pieredzējušais prāts
Ļauj, lai pieredzes daudzums tiek krāts?
*
Pārāk gudras jūsu domas –
Vai tikai tās nav no grāmatu Guru?
Varbūt tos citējot, atklāsmes rodas –
Šo pieredzi uzkrāt daudzi tālumā dodas.
*
Pārāk nopietni jūsu vaigi…
Vai zināšanu smagums liek skumt?
Reizēm der palaist pa vējam tās maigi,
Lai ikdienā izdodas nepagurt!
/Aija Štube/
***
***
Tās, kas pār vaigiem līst,
Nav asaras, bet lietus lāses.
Tāds laiks, kad sajaukt var visu –
Es šorīt iedegos, ne dzisu!
/Aija Štube/
***
***
Pagaidi mani mazliet,
Kamēr es dziedinu spārnus,
Kamēr lidojums nešķiet
Prieka un spēka pilns.
*
Pagaidi mani mazliet,
Kamēr sadzīst tās brūces,
Kuras sāp vēl aizvien,
Tadēļ grūtāk ir lidot.
*
Pagaidi mani mazliet –
Arī es tevi gaidīšu,
Tad, kad tev kādudien
Apdzisīs dzīvotgriba.
*
Negaidi mani vien tad,
Ja viena projām dodos,
Un neatgriezties nekad
Tev un citiem solos.
/Aija Štube/
***
***
Visam vajadzēja būt labi, bet nebija.
It kā pareizi darīts – pēc instrukcijas,
Tomēr formula palika uz papīra pareiza,
Bez praktiska rezultāta dzīvē.
*
Ja mīlestībai ir piešķirta diagnoze,
Tad formulai darboties nācās.
Kā tad ar tavu gudro prātu
Un materiālistisko piegājienu?
*
Tu varot uzbūvēt intelektu –
Mākslīgo, robota prātu.
Bet nedarbojas dzīvē tava pareizība –
No citas vielas ir mīlestība!
/Aija Štube/
***
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Balti rozā goda tērpu uzvilkusi
Ābeļziedu princesīte smaida.
Priekšā ražas laiks un augļu smagums,
Bet patreiz lai ļaudis uz to gaida.
/Aija Štube/
***
rudraija 