Laika poga

1148755_641244655893786_149114604_n

***

Kur tu esi saulīte?

Diena bez tevis skumīga…

Kur tu esi vasariņa?

Neviena nav runīga…

Laikam pavēlēt nav lemts

Vismaz mums,

Vismaz šobrīd,

Vismaz šovasar.

Varbūt drīz spiedīsim pogu

Ar uzrakstu: Vasara!

Un atvērsies programma

Ar siltu, saulainu laiku.

Kad laukiem vajadzēs lietu,

Atkal spiedīsim pogu…

Bez publiskiem ziņojumiem –

No saviem viedtālruņiem…

Bet labāk pagaidīsim,

Pacietīsim, Izbaudīsim kā ir,

Jo kādam var gadīties nospiest

Tādu pogu, ka ne vasara, ne rudens –

Vien ziema, ziema, ziema…

Ātomziema…

/Aija Štube/

***

Vasaras šūpolēs

Vasaras šūpolēs..

 

 

 

 

 

 

 

 

 ***

Es vasaras šūpolēs kāpju
Un lidoju debesīs –
Daudz neremdētu sāpju
Tās vējos izkaisīs.
*
Augšā un lejā – kā dzīvē,
Kā svārsts – tik draudīgs un ass,
Bet dvēselīte grib brīvē,
To nebiedē lēciens tik krass.
*
Jau šūpoles svārstīties rimst,
Jo vasarai vairāk nav jaudas,
Un vēlmes krēslā jau grimst,
Kur citādas dzīves baudas.
*
No vasaras ārā es kāpju,
Kad šūpoles apstājās;
Nav sirdī nekādu sāpju,
Ar mieru viss pārklājās.
/Aija Štube/
***

Vasaras lietus

Image

***

Vasaras lietus mērķtiecīgi appludina manu pilsētu.

Bez liekas trauksmes labāk iet basām un atcerēties par to cukuru…

Neizkusīsim, pat, ja samirksim līdz pēdējai vīlei.

Šodien ir jāpadodas dabai – jāatdodas, jāļaujas tās spēlei.

*

Labi, ja liekās domas un sajūtas – kā pīlei ūdens.

Lai lāses nāk pār galvu, notek pār spalvu un izslāpušajā zemē krīt.

Jāatceras, ka daudz smaguma mums vēl tikai priekšā,

Bet par to nedomāsim šorīt – padomāsim par to rīt!

/Aija Štube/

***

Dvēseles kauss

Image

***

Miega aizmirstības dzelmē aicina

Tos, kas guruši – miera alkst.

Sapņi tik reāli iegrimt tur steidzina,

Pēc kā dvēsele sapņo un salkst.

*

Vasaras ziedi uz mana galda

Priecē un reibina, aizmirsties ļauj.

Tad, kad sirdī izsalkums valda

Smarža šī apbur un cieši skauj.

*

Atceries savu būtību seno.

Neļaujies reibonim nomodā!

Visu, kas neredzami mūs vieno,

Dvēseles kausā jāsaglabā.

*

Dzer no šī Kausa atmiņu vīnu,

Uzzini visu – kas esi, kāpēc!

Zinu, ka daudzos tas izsauc vien smīnu.

Vēl viens iemesls – darīt tāpēc!

/Aija Štube/

***

Daba

Image

***

Pavasar’s ievziedu ratos
Ar ceriņiem pamādams aizjoņo,
Vasara spoguļodamās
Savos dabas skatos
Līdz ar mums ik dienu soļo.
*
Papeļu pūkas uz ielām
Un istabās dejo.
Trauslie jasmīni reibinot zied,
Putni koros un pa vienam dzied,
Bet kāds par to visu dzejo.
*
Aiz sevis atstājot pilsētas dunu skaļo,
Mežā uz krituša koka apsēžos,
Veros tauriņu haotiskajās dejās
Un šķiet – viņi klusiņām smejās
Aiz prieka, ka apkārt pasaule zied un zaļo.
/Aija Štube/ 

***