Tag Archives: sirds

by

Pretī Nemirstībai

Pretī Nemirstībai

***

Tur tālumā aiz pelēkajiem dūmiem,

Aiz kalniem melnajiem, kas sirdi spiež,

Es redzu baltu apvārsni,

Aiz tā mirdz spoža zvaigzne

Vientulībā – kā tūkstots Saules!

Un mazu atspulgu es savā sirdī redzu.

Zvaigzne nesasniedzamā un tālā,

Bet tik savādi un apskaidroti tuva,

Ka viņas siltumu un elpu sevī jūtu.

Tu mirdzošā, tev pretīm dodos droši,

Vien Zemes pievilkšanas spēks man neļauj pacelties,

Un dūmi pelēkie vēl acīs kož, liedz redzēt tavu sirdi.

Ceļu rādi, mana Rīta zvaigzne,

Ar siltu prieka vilni apskaidro!

Tad spēšu pārlēkt aizām melnajām un bezdibeņiem,

Pat nemanot, ka tā bij’ nāve dažiem.

Tu – Nemirstība. Tev es ticu.

Es – sirdī nemirstīga, tevī iet mans ceļš.

Tik nepievil un neizgaisti dūmos,

Caur tiem man klīstot, bieži spēki zūd.

Un ja pavisam tevi pazaudēšu,

Es atradīšu tevi pati sevī,

Un pacentīšos noticēt pat tam!

/Aija Štube/1989/

***

by

Pasaulē

10390486_1487922388106473_7232308640624405285_n

***

Pasaulē apjukums valda –

Katrs dzīvo, kā var.

Ir ilūzija tik salda,

Kas cilvēku dvēseles skar.

*

Un cilvēki notic it visam,

Kas labākus laikus sola,

Guļ tālāk uz pēļu cisām,

Ir internets viņu skola.

*

Lūk, vāvuļo “pravieši”, “guru”:

“Ir atvērti kārtējie Vārti!

Uzvelciet sirdī sev buru,

Lai garām iet tumsas dārdi.”

*

Bet gaismas saucēji paši

Ar naidu pret “tumšajiem” iet,

Un atvērtie Vārti aši

Tiem pašiem tādēļ ir ciet.

*

Pasaulē apjukums valda,

Vēl ticēt cilvēce vēlās,

Ka ne jau vara un nauda,

Bet uzvar Idejas cēlās.

*

Un sava taisnība ir

Katram, kas sirdsbalsij notic,

Kaut dzīvē vēl neatšķir,

Kas paša, ko iedvesis cits.

*

Tāpēc vēl kādu laiku

“Aklums” būs pieprasīts.

Lai ērtāk nolaistu tvaiku,

Šis likums ir nerakstīts.

*

Vien Atmostoties tu redzi –

Pats cilvēks ir Vārti uz To.

Un liesma, ko citos dedzi,

Atver Sirdsgaidīto!

/Aija Štube/

***

by

Piesargies

iscelenie2

***

Piesargies runāt par svēto, kas tevī, ar svešiem.

Noķers tevi smalkos tīklos tie – bez viltus kā baloži,

Vainas apziņu iemācīs tie, kas bez grēka,

Un mīlestības vārdā uzliks uz sārta…

*

Šai pilsētā ērti ir eiropas standarta dārzeņi,

Kuri nedomā, bet reflektē tā, kā to liek

Tie, kas pie varas vienā vai otrā pusē.

Nestrīdies. Labāk klusē.

*

Un piesargies runāt par svēto,

Ar Sirdi ieraudzīto, izjusto

Un iemīlēto.

/Aija Štube/

***

by

Ceļi un strupceļi

Ceļi un strupceļi

***

Vai tu zini, kas mūs vieno?

Vai tu zini, kas mūs šķir?

Cauri labirintam skrienot,

Strupceļi ir jāatšķir.

*

Bet, ja brien pa mīnu lauku,

Likme viena – dzīvība.

Eju, mērķi redzot jauku –

Tur ir prieks un brīvība!

*

Varam tikties dabas takās,

Putnu dziesmās klausoties.

Gadās nonākt zvēru ķetnās,

Ļaužu sejās raugoties…

*

Riski būs uz katra ceļa.

Piedzimi – tev būs to iet!

Izvairies no gudrā Meļa.

Mērķis viņam – turēt ciet.

*

Nonāc tāda viltus varā,

Vārtiem priekšā akmens liels.

Grib, lai nonāc viņa barā,

Iedvešot, ka cits ir slikts.

*

Runā tādi, lai tos bīstas:

“Pērles cūkām neberiet!”

Tikai pērles sen nav īstas,

“Cūkas” – termins – iedvesiet!

*

Neklausi, ko katrs saka,

Tas var būt vien viltīgs flirts.

Vienmēr priekšā kāda taka,

Iet pa kuru? – Pateiks Sirds!

/Aija Štube/

***

by

Brīvība un programma

946645_467210480024488_556178655_n

***

Pastāsti man pasaku par mūžameža dzīvi –

Kā tur visi pasaktēli rosās, strādā brīvi!

Pastāsti par karaļpili, kurā Labais valda,

Tādēļ visiem pavalstniekiem dzīve tur ir salda.

*

Saki, šāda pasaciņa programma vien esot,

Paši varoņi kā krustu savu lomu nesot?

Sapņojot par cilvēkiem, kas Brīvību tiem dotu –

Dažai labai apnicis lidot tik ar slotu…

*

Programmētājs pacentās – deva dzīvi citu,

Iestājās tur anarhija – nosauca par sliktu.

Varbūt arī pasaktēli nevar mainīt lomas –

Grūti tiem kā cilvēkiem vadīt savas domas.

*

Brīvība nav citādība, tā ir atbildība,

Saprātīga sadarbība, arī palīdzība.

Brīvībai ir jāpiedzimst katra paša Sirdī,

Tikai tad šī Brīvība Dzīves koku dzirdī.

*

Tad nav domas otram kost, bedri rakt un laupīt.

Brīvība dod impulsu – visu dzīvo taupīt.

Brīvība nav programma, kuru gribās mainīt,

Un ar “tautas kustību” vienam otru baidīt.

*

Pasaka ir programma, kurā vadām dzīvi,

Kurā katrs domātājs tiecas piesaukt brīvi.

Kamēr Sirdī brīves nav – viss ir tikai maldi,

Beidzot sevī atmodies – pietiek gulēt saldi!

/Aija Štube/

by

Ja vien tu zini…

Ja vien tu zini...

***

Nelasiet sliktas ziņas –

NLP radītos produktus.

Tās provocē iekšējās cīņas,

Ceļ psihologu ienākumus.

*

Nevajag “cepties” par dzīvi,

Tāpat viss tajā pāries,

Bet tas, kurš turējies pretī –

Ņēmis un pakāries…

*

Uzzīmē plakātu, piespraud pie sienas:

Šie svētki nav tavi – nomierinies!

Saki, ka vienmuļi paiet tev dienas?

Aizej no pūļa – nesamierinies!

*

Uzglezno milzīgu stikla kalnu,

Lai tajā gudrie un antiņi kāpj.

Profesoru pārvērt par klaunu –

Vai nav vienalga, kādā maskā krāpj?

*

Ja vien tu zini, kas esi, ko dari –

Ne jau katram šīs atklāsmes nāk…

Pamet pūli un nerunā gari –

Sirds tikai klusumā ziedēt sāk.

/Aija Štube/

***

by

Vasaras šūpolēs

Vasaras šūpolēs..

 

 

 

 

 

 

 

 

 ***

Es vasaras šūpolēs kāpju
Un lidoju debesīs –
Daudz neremdētu sāpju
Tās vējos izkaisīs.
*
Augšā un lejā – kā dzīvē,
Kā svārsts – tik draudīgs un ass,
Bet dvēselīte grib brīvē,
To nebiedē lēciens tik krass.
*
Jau šūpoles svārstīties rimst,
Jo vasarai vairāk nav jaudas,
Un vēlmes krēslā jau grimst,
Kur citādas dzīves baudas.
*
No vasaras ārā es kāpju,
Kad šūpoles apstājās;
Nav sirdī nekādu sāpju,
Ar mieru viss pārklājās.
/Aija Štube/
***

by

Sirds

Sirds
***
Varbūt tu jūti un dzirdi,
Kā zibens izskrien caur sirdi?
Varbūt tā vēl ir šeit un dzīva,
Vai pacelties gatava – no ikdienas brīva?
*
Varbūt es velti cenšos paturēt
To, kam jāiet, to nevajag atturēt
Ne no bezdibeņu vilinājuma,
Ne saldo ilūziju valdzinājuma.
*
Tam mierīgi jāiziet cauri
Pat, ja finišā negaida lauri,
Bet arī skrambas un rētas
Ir tavas pieredzes vērtas.
*
Lai tie, kas vēl ikdienā – melš,
Tev priekšā ir bezgalīgs ceļš,
Jo tagad tev jauna Sirds,
Un tiem, kuri Redz, tā mirdz!
/Aija Štube/
***

by

Doma

Doma..

***

Mosties ar domu krāsainu,

Bradā pa zāli rasainu.

Putnu balsis skan telpā

Kā dabiskā meditācijā.

*

Rīta saule lai sasilda,

Sirdi ar gaišumu pilda;

Ja arī diena būd trauksmaina –

Tā dabas harmonijas aina.

*

Viss notiks tad, kad tam jānotiek.

Vien bedres citiem nerociet…

Visam sīkam domas pāri iet,

Kaut reizēm parotaļājas mazliet.

*

Doma ir mērķis, spēka vārds

Vairākkārt piesaukts un skandināts.

Un pienāk diena, kad Tu un Mērķis Viens –

Gaismas un siltuma Sirds pavediens!

/Aija Štube/

***