OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Es lidoju pāri dzeltenām lapām.
Es lidoju kopā ar tām.
Zemes pievilkšanās spēks
Darbojas – lapa vai cilvēks.
/A.Š./
***
Es lidoju…
Tag Archives: rudens
Rudens glezna
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Zelts zem kājām, zelts no debesīm krīt,
Kastanis man trāpa netiešā tēmējumā.
Es tos lieku kabatās un pārņemu spēku, kas tajos.
Tā vismaz es jūtu, bet nejūtos vainīga.
Ap mani ir rudens skaistākā glezna un es – tajā.
Dabas bērni vārtās lapās un rotaļājas ar tām.
Man – skaisti skati fotogrāfijās, bez pašas tajās.
Vismaz tas ir par brīvu, ja iekšēji esi tu brīvs.
Un peļķes, kurās gribās iekāpt tāpat vien.
Un katram ir iespēja ņerkstēt par dubļiem,
Vai dejot kļavlapu valsi.Es – ar pēdējiem.
/Aija Štube/
***
Kādā rudens dienā
***
Kādā vētrainā rudens dienā,
Kad debesis ar zemi kopā iet,
Tu sapratīsi, ka mums jāsaplūst vienā,
Lai vēja auru lapkritī var diet.
*
Visas durvis un logi būs ciet,
Kad mums lapas apkārt vīsies,
Tad no sirds mēs varēsim smiet,
Jo sirdis mums bez vārdiem sapratīsies.
*
Kādā skaistā rudens dienā,
Pēc mūsu dejas, kas saule jau riet,
Visas debesis būs krāsā vienā
Visi dzirdēs, kā sirdis mums dzied.
*
Nejaušs gājējs ar smaidu mūs cienās
Diena šāda – ne pēdējā, ne pirmā,
Mēs gaidīsim, kad sirdspuksti nomierinās
Un pārvēršas sinhronā ritmā.
/Aija Štube/
***
Čata krustugunīs
***
Jums visiem būs jāaiziet,
Un man tas nebūs viegli.
Lai laikā redzētu nākotni, veļi, palīdziet!
Tas ir tavs pieskāriens, kas man liek smaidīt.
*
Un čata krustugunīs mīlēt..
Nezinu, kas tevi atsauca manā dzīvē.
Laikam zinātkāre, vēlme izlauzties brīvē.
Nevēlos kafijas biezumos zīlēt.
*
Bet redzams tas viss ir tāpat –
Es gribu vēl tavus pieskārienus.
Tu klusē, bet mani pieskārieni nedziedēs citu
Tā būs katru nakti, vakaru, dienu un rītu.
*
Tikai vajag līdz tam tikt,
Ne viltības tajā likt.
Tu, protams, fantazē skaisti,
Rudens zeltu man pie kājām laisti…
/Aija Štube/
***
Svinēšana…
***
Rudens dārzā,
Kur vējš spēlējās
Ar sveču liesmiņām,
Mēs svinējām
Atvadas
No ilūzijām...
/Aija Štube/
***
Rudens sākums
***
Šodien ir rudens sākums.
Nekādas atvasaras, nekā,
Bet ir dārza veltes uz galda,
Un ir jaunas krāsas dabas paletē.
*
Es nevēlos lidot gājputniem līdzi –
Man labi tepat, kur notiek rudens.
Atkal kāds ar pasaules galu draud –
Laikam bērnības trauma…
*
Šodien ir rudens sākums.
Tomēr tas nav salts.
Ja dabā viss notiks pakāpeniski,
Vēlāk apkārt būs balts.
*
Kas ir Patiesība?
Mēdz jautāt cilvēki.
Izslēdz datoru, izej ārā –
Patiesība ir tur!
/Aija Štube/
***
Rudens roze
***
Es nekad neuzzināšu,
Kā tu šeit nokļuvi,
Rudens roze…
*
Varbūt atraidītā dvēsele cieta,
Kad tevi Likteņupē svieda?
Varbūt Vasara pie Rudens
Atvadīties ciemos gāja,
Lai gan Rudens to neuzaicināja?
*
Rudens vēji pūš tevi Likteņu upē…
Nolemtība reizēm ir skaista
neatbilstība videi.
*
Rudens roze,
Tāda ir tava loze –
Tavu novīšanu negaida
Neviena banāla vāze.
/Aija Štube/
***
Veļu ceļi
***
Rudens vēja suņi kauca,
Visas domas sajauca,
Tagad nav, kas parāda
Veļiem dzīvo maskarādi…
*
Pareizi viss bija,
Kad rudens lieti lija –
Vecas rētas dzija –
Visas nesadzija….
*
Veļu laikā klusi,
Kamēr tu vēl dusi,
Uz piekto debesspusi
Maskarāde aizgājusi…
*
Pa saviem ceļiem,
Pie seniem veļiem,
Lai nav lieki jamaldās –
No ļaudīm jābaidās…
*
No rīta lēca saule –
Auksta kā pasaule.
Viens otru sasildat
Siltiem vārdiem piepildot!
/Aija Štube/
***
Dabas fotogrāfs
***
Savāds rudens šogad mums-
Lietus līst un līst un līst…
Aiziet garām medījums
Dabas fotogrāfiem.
*
Siltums mums šai vakarā –
Svece tumsā deg un deg…
Tādāļ šajā sakarā,
Manis dēļ, lai līst!
*
Rudenī šai istabā
Pie sveces liesmas sildoties,
Tu manām vēlmēm izdabā
Kā dabas fotogrāfs.
/Aija Štube/
***
Rudens daba
***
Pienenītes – viendienītes sacerējās,
Sajuta sauli, un tām jau pavasar’s.
Rudens rāda dabas likumu
Un savu – ilūziju atņēmēja varu.
Teic: “Kā varu, tā daru!”
Netaisnojies, tu parādi savu dabu.
/Aija Štube/
***
rudraija 