![[Empress Eugenie (1826-1920) at Biarritz] 1858](https://rudraija.wordpress.lv/wp-content/uploads/2015/05/empress-eugenie-1826-1920-at-biarritz-1858.jpg)
***
Es aiziešu un atgriezīšos,
Tikai nezinu, kad un kur.
Un varbūt šo dzīvi atcerēšos –
Procesu laiks neaptur.
*
Varbūt kādreiz atcerēšos
Visos gadsimtos krāto.
Tad arī brīvi atļaušos
To atlaist, kamēr kāds prāto.
*
Prātojumu ir simtiem –
Kas un kad, un kāpēc?
Es griežos pret skaidrajiem rītiem
Un vienkārši saku – tāpēc!
*
Es atnācu, aiziešu, atgriezīšos,
Un zināšu – kāpēc un kad.
No Dzīvības avota padzeršos,
To neaizmirstot nekad.
/Aija Štube/
***
Foto: Empress Eugenie (1826-1920)
***
Dzīve nav rožu lauks –
Par to bija zināms jau sen,
Bet tīšām staigāt pa akmeņiem –
Vai tad kāds kādu dzen?
*
Dzīve nav rožu lauks,
Bet varbūt tā ir tāds trauks,
Kur piedzīvotais krājas,
Kamēr esi uz Zemes-mājās?
*
Dzīve nav rožu lauks-
Tur nevar iekrist un debesīs lūkoties.
Ērkšķi sadzels un sāpīgi durs –
Rozes prot aizstāvēties!
*
Dzīve nav rožu lauks,
Bet katrā no mums ir pa rozei.
Cik ilgi tā ziedēs, vai plauks –
Nav vieta te likteņa lozei.
*
Lai dzīve ir rožu lauks,
Lai dzīve ir zaļa pļava!
Un nekad lai nav kara lauks,
Un diktatoriem nav vara!
/Aija Štube/
***
***
Tavi mīļie vārdi
Sirdij atsalt liek.
Pati brīnos, ka tādi
Man milzu daudzumā tiek.
*
Rožu kalnus tu dāvā
Un vēl visu ko, kas man dārgs.
Jūtos kā melodrāmā
Tik košā un kaislīgā.
*
Kas mēs viens otram esam?
Draugi vai vēl kaut kas?
Tā ejot, mēs satiekam daudzus,
Bet retais kļūst savējais.
*
Tu savējs pēc dvēselē lemtā
Kas esmu tev – izdomā pats.
Kā Vinnijam Pūkam medus,
Kā ezītim zvaigžņu nakts,
*
Kā baltajam zirgam migla,
Kā vēja sunim pats vējš,
Kā kādam iespēja līdzēt,
Vienkārši tā – par neko.
*
Un veltīgi, svešais, to dzēs –
Šim stāstam nav nobeiguma
Kamēr dzīvojam mēs.
/Aija Štube/
***
***
Lai nolādēta pasaule
Kas visu kopā ārda
Un pāri saulei nokarās
Kā veca veča bārda!
*
Ir dzīve drūma, pelēka
Kaut saule ārā spīd
Un drūmas domas nomāc to,
Kas galvā lien ikbrīd.
*
Lai dzīvo tumsa mūžīgā,
Kas naktī apkārt klīst
Un stikla vāze oranžā
Kas ļoti ātri plīst.
*
Lai staro zvaigzne vienīgā
Tur debess jumā aukstā,
Un zvaigznes liesma atstaro
Tev bālu gaismu plaukstā.
*
Ir laime ilgi gaidītā
Jau projām aizgājusi,
Un tevi tumsā grimušu
Uz mūžu atstājusi.
*
Man jūsu dzīve tukša šķiet –
Tai jēgas nav nekādas.
Tā mūžs uz saules rietu iet,
Bet negribu es tādas!
*
Jūs savus drbus padarāt
Un tad uz mājām skrienat,
Kā skudras pūžņus savelkat,
Bet paši dubļus brienat.
*
Par romantiku domāt jums
Kopš jaunības nav laika.
Jums sejas visiem vienādas
No putekļiem un tvaika.
*
Uz jums no saviem augstumiem
Kāds ģenerālis spļauj,
Bet taisnību šeit meklējot
Kāds muļķis skaļi bļauj.
*
Tā mūžs bez saules pagājis
Kā atbalsis bez balss,
Un īsu piemiņrakstu
Uz kapakmens tev kals.
*
Tad visi ātri aizmirsīs,
Ka dzīvoji tu reiz,
Tie laimes mirkļus baudīt steigs
Un priecāties patreiz!
/Aija Štube /1985/
***
***
Dzīvības spēks – enerģija,
Ko gribat man atņemt,
Ir vienīgais, kas mani
Par cilvēku spēj pārvērst.
Kā gan jums to saprast,
Kas ejat kā buldozeri,
Kam nervi kā dzelzbetons?!
Bez dzīvības spēka nav dzīves,
Bet eksistēt nevēlos.Tad labāk mirt!
Lai dvēseles mierā var radoši izpausties,
Lai miers ir ap mani un manī.
Vai tiešām grūti to saprast?
Kā Cilvēkam?
Vai labāk, ja cilvēka nav?
Vai nelaimes kamols kliedz
No katra nervu stresa
Kā dunča dūriena.
Es vēlos mieru –
Vairāk it neko!
Un atdotu par to
Es Visu!
/Aija Štube/
***
***
***
***
Tev divi dūži kabatās
Un trešais trumpis rokās.
Pa dzīves ceļu droši ej,
Un viss tev labi sokās.
*
Dzīvē šai ir viss uz spēles likts,
Un atklājas, kas labs tev un kas slikts.
Ir dzīvē trumpju simtreiz vairāk vajadzīgs,
Lai izšķirtos, kas derīgs un kas nederīgs.
*
Ir dzīves spēle simtkārt lielāka,
Un zaudējumu nasta daudzkārt smagāka.
Tad dzīvo vien kā lielā spēlē jāspēlē –
Citiem neveiksmes, sev veiksmes novēlē.
*
Bet nāks reiz atpakaļ tev neveiksmīgā kārts,
Un būsi zaudētājs tik nicināts un bārts.
Ne vienmēr tev “trīs kārtis” prātā būs,
Un dzīvē tādēļ ļoti grūti kļūs.
*
Tad atceries, kā tevis dēļ reiz krita
Kāds cits, kas nedaudz zemāk mita.
Ļauj viņam mazliet augstāk pacelties,
No veiksmes kausa drusku pasmelties.
*
Tad nevajadzēs laimes kārtis trīs,
Tev laime smaidīs, pats tu būsi brīvs.
Tik citam palīdzot var prieku gūt,
Par nesavtīgu spēlmanīti kļūt./1987/
/Aija Štube/
***
***
Smaidi par šo brīdi
Un pasaulē nebūs par ko skumt.
Smaidi šai brīdī klusajā,
Ko sauc par dzīves galapunktu.
Tu jau zini, ka tas nav viss –
Aiz robežas kāds tikko piedzimis.
*
Izjūti to, ko izjūt cits,
Dari, ko darīt liek tava sirds.
Nekliedz pret neprātu, nebīsties
Neviens tevim pretī nestāsies.
*
Domā par sauli, kas pār augstceltnēm lec,
Domā par miglu, kas pasauli sedz.
Izvēlies ceļu pats sevī
Citi spriedīs, klausoties tevī.
*
Cīnies par savu Es,
Neveiksmes uz pleciem nes.
Būs tev reiz dzīvē viss –
Nav bezgalība mirklis šis.
Uz dižkoka celma
Jaunas atvases augs,
Dzīve uz pilnību sauks.
*
Zeltaina migla, sudrabots stars
Caur manu logu iespīd un mirdz.
Lai dzīvē prieks un bēdas mijas,
Tik vienaldzību projām triec.
*
Pelēka migla debesīs –
Kas Sauli no gūsta iznesīs?
Šķiet veselu mūžīgu nespīd vairs tā,
Un dzīve paiet pelēcībā.
*
Atmoda ir melnās tumsas šķēlums,
Tā ir kā asa bulta dvēselē.
Tā nogalina tumsu katrā sirdī,
Tā rada nemieru un priekšnojautas.
*
Vai tumsa ir ļauna vai laba?
Duāla ir tās daba.
Tumsā ir vēl nemodusies gaisma
Tumsa ir tīrums, kur sējama zvaigžņu pļava.
*
Es sveicu Sauli – mirdzošu un jauku,
Skrien prieka vilnis pār Latvijas lauku,
Smaida man rīts kā magone sārta,
Skan dziesma debesīs sacerīta!
*
Ak, laidiet mani vaļā –
Es gribu viena būt,
Un tā kā jasmīnzariņš
Par saldu smaržu kļūt!
*
Laimi meklēt neej, draugs.
Pienāks laiks, un tā atnāks,
Kad dvēsele darboties sauks.
Iztaisi laimi pats –
Tā apbruņos katru vīru,
Īstākas nebūs par brīvu.
Saglabā tik garu dzīvu!
*
Rēc motori pilsētā skaļā,
Kur mašīnu okeāns peld
Pa ielu betona upēm,
Un cilvēki nonāk šai transā…
*
Es pieradu pie tā, ko tukšums dvesa,
Jaunā dzīve jaunus spēkus nesa.
Ir drosme jau atkal man cīnīties,
Par pasaules kontrastiem brīnīties.
*
Sanāciet, sanāciet, visi, visi:
Tie, kas mīl, tie, kas nīst,
Tie, kas bez mērķa apkārt klīst,
Tie, kas vāji, tie, kas stipri,
Skeptiski un apgaroti!
No jūsu mazajām dzirkstelītēm
Kopā radīsim lielu liesmu –
Sadedzināsim viltus pasauli!
/Aija Štube/1989/
***
***
Aiztaisiet acis, ja jums bail,
Aiztaisiet acis savam bērnam!
Lai viņš neredz, ko redzat jūs –
Varbūt rīt jau būs labāk?
*
Redzētais ierakstās zemapziņā,
Liek par to domāt, liet to just.
Ja jums nav spēka piespiest tam zust,
Dzīve būs problēmu pilna.
*
Jums sāpēs tas, ko redzējāt,
Bērns mocīsies minējumos,
Slīcinās jūs jautājumos,
Uz kuriem jums atbilžu nav.
*
Kādas jums tiesības
Aizliegt redzēt kaut nāvi?
Atver acis un skaties:
Blāvās acis cauri tev raugās,
Raugies tām cauri arī tu
Dzīve turpinās!
/Aija Štube/
***
***
Grozi kā gribi to lozi –
Visam pienāk un paiet laiks,
Ja nenotiek mirklī – TAGAD!
Derīguma termiņš beidzas
Tavam laimestam.
*
Visu izdarīt laicīgi
Laikā nav iespējams.
Dzīves scenārijus
Nevarēs pārspēlēt –
Tāpēc vairs nesteidzies.
*
Laiks ir jau cits.
Režisors, aktieri, skatuve
Un saplēsta luga
Ar nosaukumu:
“Derīguma termiņš beidzies.”
/Aija Štube/
***
rudraija 