***
Gaismā gaisma nemanāma
Saplūst vienā kopībā,
Gaismas staru sistēmā,
Pārpasaules dziesmā,
Ugunszemes liesmā!
/Aija Štube/
***
***
Man patiktu ar tevi
Kopā aiziet zvejot,
Lai gan es to darīt neprotu
Un mēģinājusi neesmu…
Varbūt tev patiktu ar mani dejot,
Lai gan es nezinu,
Vai tu to proti un vēlies.
Es ceru, ka esi jau piecēlies,
Uzvilcis darba drēbes
Un pašlaik iemalko kafiju.
Es neeju uz darbu,
Bet kafiju malkoju gan,
Un klusām dungoju
Dziesmu, īpašu man…
Man patiktu…
Vai tas nav egoistiski?
Tu taču neesi teicis,
Ka vēlies jebko no tā visa.
Un mana kafija lēnām atdzisa…
/Aija Štube/
***
***
Es dziesmu dziedāšu par mūža sāpi,
Par nepiedzīvoto un smago akmens krustu,
Par cerībām, par mīlu un par to, kā krāpi,
Graujot ticību līdz robežai, kur tā jau zustu…
*
Pie krusta apsūnojušā es ziedu klēpi likšu –
Viss pļavas krāsu košums tajā slēpts.
Un turēšos pie smilgas, cerot, ka vēl tikšu
Uz Zilo kalnu, kurš nekad nevienam nebūs slēgts.
*
Ar klusu smaidu kalnā lēnām kāpšu,
Aiz sevis skumjas, postu pametot.
Jau simto reizi atdzimšanu sākšu,
Lai prieka dziesmu nodziedātu aizejot.
/Aija Štube – 19.03.2014./
***