***
Tag Archives: ceļš
Balvas
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Plūcu salijušos ceriņziedus
Un saņemu ceriņdušu uz galvas.
Šonakt skatīju sapņus viedus –
Kuros izdalīju visiem balvas!
*
Kādam par to, ka gudrību sējis,
Kādam par klusēšanu.
Cits lielu dārgumu nosargāt spējis,
Dažs nebeidz Brīnuma meklēšanu.
*
Katram tiek balva, jo Ceļā esot
Notikumi zaigo un mirdz.
Kādam krustu uz pleciem nesot,
Kādam tiek atklāsmju dzirksts!
*
Dāvāju prieku priecīgajiem,
Lai tie pazītu, kāds tas ir īsts.
Dāvāju skumjas bēdīgajiem,
Lai tie beidz gausties un rodas reiz spīts!
*
Vēstījumi nekliedz uz masām:
Klausies, ko teikšu caur tevi!
Galvenais tas, ko Sirdīs mēs lasām,
Klausoties Klusumu sevī!
/Aija Štube/
***
Vai zināt?
***
Vai zināt, kam cauri ir nācies iziet un atgriezties?
Vai zināt, ka Ceļš šis nav rozēm kaisīts?
Un pienāk brīdis, kad gribās atpakaļ pagriezties,
Lai redzētu, kas un ar ko šajā Ceļā ir saistīts.
*
Vai zināt, kur paša Likteņa Sakni var izrakt?
Vai zināt, cik asi ir dzelkšņi uz Ceļa?
Ir pienācis laiks ikkatram to visu reiz izprast,
Un tādēļ nav “jāmazgā citu netīrā veļa”.
*
Vai zināt, ko Brīvībā Brīvie dara?
Vai zināt, kur visuma sākums un gals?
Ir cilvēkam jāizprot zināšanu vara,
Tad nemocīs Sirdi ne kaislību kvēle, ne sals!
/Aija Štube/
***
Ej un dari!
***
Dzīvotgribas vācelīti savāciet man ceļā līdz.
Došos nezināmā vietā – pašā elles rīklē.
Domājams, ka tur neviens nevienam nepalīdz,
Varbūt tikai nagus, ragus asina un vīlē.
*
Kas tad sūta mani laisties tādā tumsas dzīlē?
Liktenim ir noteikumi, man ir izvēle.
Iet vai neiet? Nebūt? Būt? Kauliņi tiek mesti.
Tā ir manas brīvās gribas brīva pavēle.
*
Varbūt neredzēšu sauli, vismaz kā uz Zemes.
Varbūt palaidīšu garām visu pavasari.
Un varbūt, ka pietrūks man atgriešanās dziņas,
Tomēr kauliņi ir mesti – tātad: ej un dari!
/Aija Štube/
***
Mērķis
***
Esiet, kas esiet,
Kļūstiet par tiem,
Kas vēl neesiet.
Kļūstiet par mērķi,
Ko sevī nesiet.
Ja nenesiet –
Atrodiet – ejiet!
*
Tikai ejot jūs dzīvojiet,
Tāpēc ejiet, ne reflektējiet
Un nevis uz citu nospraustu mērķi,
Bet savu – kaut vai caur ķēķi!
*
Nealkstiet naudu un slavu.
Pareizā ceļā tie pielips
Gribot vai negribot.
Mācieties lidot tam pāri
Ar zinātkāri!
*
Ne svešus sprediķus klausīt,
Ne dīvānā kaķi glaudīt –
Mērķis nav baudīt!
Mērķis ir radīt un būt,
Par īstu Cilvēku kļūt!
/Aija Štube/
***
Kas pašam paceļams…
***
Cilvēki, kam nav par to nekādas saprašanas
Veido domu biedru grupas, partijas, bet atstāj zemapziņā vecās paražas.
Un tērē visu spēku apkarojot oponentu sētas (tās tieši tam ir domātas!),
Donkihoti bariem vien uz vējdzirnavu spārniem neprātīgā drosmē metas.
*
Ir vienotība, saskaņa un attīstība – citātos un vārdu spēlēs.
To spēli veļi noskatās, met miroņkauliņus – par kuriem dzīvie vēlēs…
Tie visu zin tāpat, un zin to arī daža laba dāma –
Caur sidraba birzi jāizet tai tā, lai neiznāktu personīga drāma.
*
Kāda starpība, vai Eiropa, vai Krievija mūs nesapratīs?
Ja tava sirdsapziņa tīra, saprāts atrast pratīs
To ceļu pareizo, kas tikai tev ir ejams,
Jo nest tu vari tikai to, kas pašam paceļams!
/Aija Štube/
***
Ja vien tu zini…
***
Nelasiet sliktas ziņas –
NLP radītos produktus.
Tās provocē iekšējās cīņas,
Ceļ psihologu ienākumus.
*
Nevajag “cepties” par dzīvi,
Tāpat viss tajā pāries,
Bet tas, kurš turējies pretī –
Ņēmis un pakāries…
*
Uzzīmē plakātu, piespraud pie sienas:
Šie svētki nav tavi – nomierinies!
Saki, ka vienmuļi paiet tev dienas?
Aizej no pūļa – nesamierinies!
*
Uzglezno milzīgu stikla kalnu,
Lai tajā gudrie un antiņi kāpj.
Profesoru pārvērt par klaunu –
Vai nav vienalga, kādā maskā krāpj?
*
Ja vien tu zini, kas esi, ko dari –
Ne jau katram šīs atklāsmes nāk…
Pamet pūli un nerunā gari –
Sirds tikai klusumā ziedēt sāk.
/Aija Štube/
***
Patiesību smelt
***
Kaut agresori par kariem runā, domā un spriež,
Uz naidu citus kurina – kas pašu dvēseles grauž.
Zinātne, Kultūra, Daile pasauli tālāk griež,
Un tos, kuri provocē tautas – atkritumos sviež.
*
It visur uzvarēs Daile – saullēkti, ziedi un smaids,
Ar vīteņiem apaugs tanki un balti apsnigs naids.
Un skolās tiks mācīts par Ceļu, kā laimīgam cilvēkam kļūt,
Un daudzi sapratīs domu – ar SirdsBalsi vienotiem būt.
*
Jau gadsimts būs cits un svētki par godu Uzvarai būs.
Šī Uzvara pār naidu par laimes atslēgu kļūs.
Būs skolām misija cita – mācīt, domāt un lemt,
No bezgala zinību akas prast Patiesību smelt.
/Aija Štube/
***
Sirds
***
Varbūt tu jūti un dzirdi,
Kā zibens izskrien caur sirdi?
Varbūt tā vēl ir šeit un dzīva,
Vai pacelties gatava – no ikdienas brīva?
*
Varbūt es velti cenšos paturēt
To, kam jāiet, to nevajag atturēt
Ne no bezdibeņu vilinājuma,
Ne saldo ilūziju valdzinājuma.
*
Tam mierīgi jāiziet cauri
Pat, ja finišā negaida lauri,
Bet arī skrambas un rētas
Ir tavas pieredzes vērtas.
*
Lai tie, kas vēl ikdienā – melš,
Tev priekšā ir bezgalīgs ceļš,
Jo tagad tev jauna Sirds,
Un tiem, kuri Redz, tā mirdz!
/Aija Štube/
***
Jau…
***
Jau gadus divdesmit es neesmu vairs šeit,
Jo tas, ko redzi – ilūzijas, čaula, pārpratums…
Vai pateiks kāds, kā pareizāk bij’ toreiz lemt,
Ja padomdevēji tik pārgudri un tomēr sevī maldās?
*
Jūs visu mūžu maldāties, bet ticat,
Ka lēmumi ir patiesība, jūtas – īstas…
Ar maldu “radiniekiem” biedros, citus nicinat
Un brīnaties, ka apkārt naida daudz…
*
Tu – dvēs’le – viena nemaldīgi Ceļu zini,
Caur viltus labirintiem, akmeņiem Tu audz!
Un kas par to, ka šajā apburtajā zemē
Tavs aicinājums nepazīts, un “Būt” nav ļauts?!
*
Jau gadus divdesmit tu uzticīga visam,
Kas ārpus laikiem, telpām, mūžībām…
Un varbūt tāpēc, redzot kādu dziestam,
Tu atkal atjauno, no aizmūžībām cel…
*
Bet pasaule šī apburta ar laiku –
Kam turēt to, kas atņemts tiek tāpat?
Tu nogriez atņēmējiem visu tvaiku
Un skaties – dvēsele vēl ir tepat.
/Aija Štube/
***
rudraija 