Klusētājam

WP_20151011_001

***

Es lasu jūsu izmētātos akmeņus.

Esmu izstaigājusi takas un lielceļus.

Ja kādam patīk apsolīt un vēlāk klusēt,

Tas solītajam neatbilst pat ejot tusēt.

*

Bet nav tik traki – akmeņu man netrūkst,

Ne sviežamo, ne savācamo, jo tie nekūst

Ne siltā saulē, ne dienā saltā, vējainā;

Vien tavās acīs viss vēršas skaistā ainavā.

*

Un, kad tas pāriet, pelēcība nāk,

Ar tavu gribu un negribu tā rotaļāties māk.

Kur paliek tava brīvā griba, domas, kaislības,

Kad viss ir pelēks, bet tev jūtas atraisītas?

*

Tu zini, visiem nav tā prieka sajust to:

Zāli zaļāko un rudens rotu spilgto.

Vai domā, citi jūt tāpat, kā tie, kas bauda vīnu?

Tu zini, ka tā nav, bet klusē raidot vieglu smīnu.

/Aija Štube/

***

Rožu ugunskurs

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Sals kā nazis dursta-

Jūtos mazliet noburta.

Saule auksti smaida,

Jaunu vasaru gaida?

Bet istabā rožu ugunskurs,

No kura pazūd nogurums,

Un es jūtu, ka neesmu viena,

Ir rožu ugunskura diena.

/Aija Štube/

***

Es mīlu tevi…

12150_712362728794924_1463721835_n

***

Es mīlu tevi un atvados,

Jo tāds ir laika lēmums.

To uztver arī gājputni,

Kam citur aicinājums.

Es mīlu tevi, Dzimtene!

Varbūt par skaļu teikts?

Bet kādēļ lieki kautrēties,

Ja tā ir patiesība?

Uz sārtas lapas vēstule,

Ko gadalaiki raksta.

Un rudenim tas izdodas

Viskrāsaināk un košāk.

Es mīlu tevi- tu jau zini,

Bet priekšā barjera

Un zemes gadi.

Kādēļ tik svarīgi

Uz Zemes tas,

Es tiešām nesaprotu.

Bet kamēr mīlam,

Viss ir skaists,

Un to mums nevar atņemt

Ne misija, ne uzdevums,

Ne priekšā stāvošais.

Skan burvju vārdiņi

Kā sidrabzvaniņi:

Es mīlu tevi”.

Es atbildu tāpat,

Un dzīve rit uz priekšu –

Tik viegli, nepiespiesti,

Bat katram savā

Enerģijas telpā,

Viens otra elpā

Tumši gaišajā,

Un tas ir skaisti,

Tas nespēs zust nekad.

Es vienkārši mīlu tevi.

Un tu tāpat…

/Aija Štube/

***

Rudens sākums

Rudens sākums..

***

Šodien ir rudens sākums.

Nekādas atvasaras, nekā,

Bet ir dārza veltes uz galda,

Un ir jaunas krāsas dabas paletē.

*

Es nevēlos lidot gājputniem līdzi –

Man labi tepat, kur notiek rudens.

Atkal kāds ar pasaules galu draud –

Laikam bērnības trauma…

*

Šodien ir rudens sākums.

Tomēr tas nav salts.

Ja dabā viss notiks pakāpeniski,

Vēlāk apkārt būs balts.

*

Kas ir Patiesība?

Mēdz jautāt cilvēki.

Izslēdz datoru, izej ārā –

Patiesība ir tur!

/Aija Štube/

***

Bonusi

Bonusi

***

Nekas nepaliek bez sekām,

Pat, ja eju pēc bekām.

Laika likumiem tu seko,

Pat, ja nedari neko.

*

Es tavus vārdus gaidu:

Stundu, dienu, mēnesi…

Tu mani vienkārši aizmirsi,

Vai arī es tevi baidu…

*

Dzīve nav domāta bēdām,

Tad kādēļ to ir tik daudz?

Varbūt mēs bonusus pelnām,

Kurus izlietosim pēc tam?!

/Aija Štube/

***