***
Ar pūpolzaru rokā
Pret sauli skrienu es
Un sūtu siltus sveicienus,
Apaļus un pūkainus
Visiem labiem cilvēkiem
Uz šīs pasaules!
/Aija Štube-13.04.14./
***
.
T
TU
TUK
TUKŠ
TUKŠU
TUKŠUM
TUKŠUMS
…Sākumā bija Vārds…
Pēc tam piedzimu Es
Un caur Mani radās pasaule
Bet pasaule Mani nepieņēma
Un tā radās tumsa Manā pasaulē
Lai tumsa pasauli neaprītu
Mans Vārds kļuva Noslēpums
Pasaules bērni iekoda Ābolā
Un tā sākās Ceļš
Ceļš tumsā
Ceļš pie Manis
Tie,kas atvēra acis
Ieraudzīja Mani
Un no Manis
Dzirdēja Vārdu:
TUKŠUMS
UKŠUMS
KŠUMS
ŠUMS
UMS
MS
S
.
(Aija Štube)
***
Pūpoli zied, putni čivina,
Cilvēki savādas problēmas risina.
Svešu ideju pārņemti prāti
Dvēseles mieram kā aizslēgti vārti.
*
Saule tik spilgta, bet sals vēl kniebj.
Problēmu pārņemtie viens otram riebj.
“Kas zobenu paceļ, tas no tā krīt”-
Teiciena patiesums atklāsies rīt…
*
Ziema ir garām, viss mostas un plaukst.
Vietām vēl pērnās lapas čaukst.
Tanku vietā – kāpsim uz moča,
Lido lai pasaulē miera buča!
*
Prātos, jūtās un sirdī dzimst prieks.
Naida varas un runas ir nieks!
Dod savu roku un ejam tusēt –
Šoreiz ienaidniekiem būs klusēt!
/Aija Štube-01.04.2014./
***
Īsais variants:
Ziema ir garām, viss mostas un plaukst.
Vietām vēl pērnās lapas čaukst.
Dosimies dabā – kāpsim uz moča,
Lido lai pasaulē miera buča!
/Aija Štube/
***
Es dziesmu dziedāšu par mūža sāpi,
Par nepiedzīvoto un smago akmens krustu,
Par cerībām, par mīlu un par to, kā krāpi,
Graujot ticību līdz robežai, kur tā jau zustu…
*
Pie krusta apsūnojušā es ziedu klēpi likšu –
Viss pļavas krāsu košums tajā slēpts.
Un turēšos pie smilgas, cerot, ka vēl tikšu
Uz Zilo kalnu, kurš nekad nevienam nebūs slēgts.
*
Ar klusu smaidu kalnā lēnām kāpšu,
Aiz sevis skumjas, postu pametot.
Jau simto reizi atdzimšanu sākšu,
Lai prieka dziesmu nodziedātu aizejot.
/Aija Štube – 19.03.2014./
***
***
Likteņi lauzti un mocīti,
Vēstures vētrās rūdīti
Dzīvības likumu māca
Dvēselēm, kuras šeit nāca.
*
Izturēt, cīnīties, būt!
Par lieciniekiem kļūt
It visam, kas pretspara kūdīts,
Lai atbild Dzimtas Gars rūdīts!
*
Lai atbild mierīgi, cēli,
Kā dara to Dzimtenes dēli.
Par savu valsti brīvo
Tie cīnās, mīl un dzīvo!
/Aija Štube, 16.03.2014./
***
***
Šogad agrs pavasaris –
Gājputni jau klāt!
Runcis auro nepaguris
Skaisti – viņaprāt!
*
Kļavu kokiem sulas tekot,
Dažs iet puķēs, cits iet bekot…
Kāds vēl pamanījies slēpot;
Kur man iet un kuram sekot?
*
Saule silda termometru,
Kliedz virs galvas kaija.
Visi ķerot taksometru –
Jāapsveicot Aija! 🙂
/Aija Štube 12.03.2014./
***
***
Klusums un zvaigznes tālumā
Spīd debesīs melnās.
Jo pasaulē šajā tā iekārtots,
Ka gaisma tumsā spīd,
Bet gaismā pat gaišie tēli
Met spocīgas ēnas…
*
Klusums un siltums istabā –
Tīkams un piemīlīgs.
Jo pasaulē šajā tā iekārtots,
Ka siltumu salā novērtē,
Bet no draudoši karstās vasaras
Jau tagad baidās…
*
Klusums un sirdspuksti tavi
Mieru un drošību iedveš.
Jo pasaulē šajā tā iekārtots,
Ka mieru visstiprāk alkst karā,
Bet karojot tā pa īstam
Novērtēt iemācās mieru.
/Aija Štube 05.03.2014./
***
VarBūt rītDiena pieNāks,
VarBūt nePienāks vairs…
VarBūt pašai būs jāiet
Pretī Rīta dienai…
Nu jau paVisam jaunai –
Vēl nepieDzīvoTai.
CeļaZīmju uz To
Un saLīdzinājumu nav,
Bet kamēr gaidām to –
PieNāks vai nepieNāks,
Dzīves spēļLietu laukumā
Viss īsts tikai izskatās.
Jūsmot, mīlēt un ciest –
NoZīmē – reaģēt.
Jāsāk pašai iet,
Jāsāk uzVarēt!
/Aija Štube 27.02.2014./