Ja
***
***
Ja debesis kustētos ar mums vienā taktī,
Ja es – jūra, tad tu bāka naktī.
Ja putni tālumā mani nes,
Ja tu ar mani spēlē paslēpes…
Ja vien tu, ja vien es.
/Aija Štube/
***

***
Visi cāļi saskaitīti.
Rudenī skaitīsim
Lapu miljardus,
Smaidīsim attēlam peļķē,
Plūksim ziedlapiņas neļķēm..
Tās sajauksies
Ar lapām tikpat koši,
Ka varēsim būt droši –
Vairākums, nekad
Tās nesaskaitīs,
Jo tikai daži
Pratuši atrast kodus
Augstākajai Krāsu
Matemātikai.
/Aija Štube/
***
***
Saule spīd vai lietus līst
Domas vien pie tevis klīst.
Sprostu es tām uzcelšu –
Pāri rāpties neļaušu!
*
Sen tās pārlidoja pāri –
Jaunu dvesmu uztver kāri.
Pat ja domāju par citu,
Jūt, ka durvis neaizcirtu.
*
Domas – rožu ziedlapiņas
Nesaskaitāmas ir viņas!
Ja tās visas kaudzē krautu,
“Rožu sārts” – šo darbu sauktu.
*
Domas vien pie tevis klīst
Lai gan rozes ātri vīst.
Ja vēl dāvāsi ko košu,
Rožlapiņu tēju došu!
*
Kur sprosti uzliktie paliek?
Domas visam pāri tiek.
Tad kādēļ jāpiepūlas būtu?
Labāk izdošanos sūtu!
/Aija Štube/
***
***
Iesmel zelta saules lāsi
Debess zilā karotē.
Vēro atgriešanās kāsi –
Gājputni jau Dzimtenē.
*
Narcises un hiacintes
Reibina ar smaržu,
Dzīvību sveic sniegpulkstenes.
Visu šo kā krāsu rotu
Es pie sirds jau spraužu!
*
Pavasaris, pavasaris!
Kas var gribēt sniegu?
Ledus bluķis izkusis
Dzīvībai par prieku!
*
Mani sveic no visām pusēm
Virtuālām puķītēm.
Tas ir labi, grūti būtu
Salikt tās pa vāzītēm!
*
Saule tumsu apēdusi.
Vai nav gandarīta?
Visas skumjas kausējusi –
Daudz jau padarīta!
*
Tomēr priekšā tumsas vāli
Piedraud uzsākt karu.
Sauciet palīgos ik Brāli,
Padzīt svešo baru!
*
Ejiet saulē – Saulcerītes,
Ejiet – Zemes dēli!
Mums vēl uz šīs pasaulītes
Sirdis pukst un kvēli!
/Aija Štube/
***
***
Astrologi brīdina – diena esot baisa,
Trīspadsmitā, piektdienā atvēršoties plaisa.
Nākšot iekšā enerģijas graujošās un labās –
Varbūt iegremdēties der reizēm tajās abās?
*
Ja pa plaisu ielīdīs melnais sētas kaķis,
Pabarojiet minčuku, lejiet bļodā pienu.
Baidāties no pazīmēm – neesat jau zaķis!
Varbūt saprāts ieslēgsies kādu jauku dienu!
/Aija Štube/
***
***
Lai nolādēta pasaule
Kas visu kopā ārda
Un pāri saulei nokarās
Kā veca veča bārda!
*
Ir dzīve drūma, pelēka
Kaut saule ārā spīd
Un drūmas domas nomāc to,
Kas galvā lien ikbrīd.
*
Lai dzīvo tumsa mūžīgā,
Kas naktī apkārt klīst
Un stikla vāze oranžā
Kas ļoti ātri plīst.
*
Lai staro zvaigzne vienīgā
Tur debess jumā aukstā,
Un zvaigznes liesma atstaro
Tev bālu gaismu plaukstā.
*
Ir laime ilgi gaidītā
Jau projām aizgājusi,
Un tevi tumsā grimušu
Uz mūžu atstājusi.
*
Man jūsu dzīve tukša šķiet –
Tai jēgas nav nekādas.
Tā mūžs uz saules rietu iet,
Bet negribu es tādas!
*
Jūs savus drbus padarāt
Un tad uz mājām skrienat,
Kā skudras pūžņus savelkat,
Bet paši dubļus brienat.
*
Par romantiku domāt jums
Kopš jaunības nav laika.
Jums sejas visiem vienādas
No putekļiem un tvaika.
*
Uz jums no saviem augstumiem
Kāds ģenerālis spļauj,
Bet taisnību šeit meklējot
Kāds muļķis skaļi bļauj.
*
Tā mūžs bez saules pagājis
Kā atbalsis bez balss,
Un īsu piemiņrakstu
Uz kapakmens tev kals.
*
Tad visi ātri aizmirsīs,
Ka dzīvoji tu reiz,
Tie laimes mirkļus baudīt steigs
Un priecāties patreiz!
/Aija Štube /1985/
***